Izstrādātājs: Capcom
Izdevējs: Capcom
Gads: 2001
Žanrs: Survival Horror
Platformas: Dreamcast (kā Code: Veronica), PlayStation 2 un GameCube (kā Code: Veronica X), Xbox 360 un PlayStation 3 (kā Code: Veronica HD)
Spēlētāju skaits: 1
Apskatītā versija: PS2, PAL (SLES-50306)
Audio valodas: angļu
Teksta valodas: angļu, franču, vācu, spāņu
Ar ko jums asociējas vārdi “Resident Evil”? Ar vecajām survival horror spēlēm ar fiksētiem kameras leņķiem un durvju animācijām ielāžu ekrānu vietā vai tomēr ar action filmām līdzīgajām RE4 un 5? Iznākusi 2000. gadā ekskluzīvi Sega Dreamcast platformai, Code: Veronica ir pieskaitāma pie vecā stila Resident Evil daļām. CV ir unikāla ar to, ka saglabā fiksētos kameras leņķus, taču prerenderētu fonu vietā izmanto īstu 3D. 11 gadus vēlāk spēle ir pieejama ne tikai Dreamcast, PS2 un GC konsolēm, bet kopš septembra arī kā “HD” ports jaunākās paaudzes videospēļu sistēmām. Apsktatīšu spēles PlayStation 2 versiju, Code: Veronica X.
Klēra Redfīlda dodas sava brāļa meklējumos uz kādu bēdīgi slavenās Umbrella korporācijas izpētes centru Parīzē, taču tiek sagūstīta un ieslodzīta uz Rokfortas salas. Drīz vien viņa tiek atlaista brīvībā, jo tur ir izplatījies T vīruss, kas pārvērš cilvēkus, dzīvniekus un augus dzīvajos miroņos, un aizbēgt nav iespējams - tā sākas patiesā ceturtā Resident Evil sērijas daļa. Geimplejs būs pazīstams ikvienam, kurš ir spēlējis kaut vienu no pirmajām trim RE spēlēm - personāži spēj iet uz priekšu, atpakaļ, griezties pa kreisi vai labi, veikt 180° apgriezienu. Tēmēšana un skriešana tiek veiktas, turot šīm darbībām paredzētas pogas. Kontroles var raksturot kā līdzīgas tanka vadībai, ļoti arhaiskas un ierobežotas. Nav nekādu pamācību, iesācējiem neatliek nekas cits kā lasīt instrukcijas vai arī pašiem izdomāt, kas jādara. Spēles darbība parasti ir redzama ar ieslīpu skatu no augšas, kameru nevar regulēt, tā mainās automātiski atkarībā no spēlētāja pozīcijas. Pateicoties tam, ka RE:CV pasaule tiek zīmēta reālajā laikā 3D, šoreiz tā ir nedaudz elastīgāka, spēj nosacīti sekot personāžiemm, taču tik un tā ir ļoti ierobežota. Labajai analogajai svirai nav nekādas funkcijas, izņemot to, ka arī ar R3 pogu var piekļūt inventāram. Viena no inovācijām, kas nebija iespējama iepriekšējos RE, ir pirmās personas skata leņķis, kas tiek izmantots, tēmējot ar dažiem ieročiem. Varu piebilst, ka tas ir, manuprāt, pārāk lēns un jūtīgumu nav iespējams mainīt. Runājot par ieročiem, CV vēl ir daži patīkami jaunumi, ko neesmu redzējis citos RE, piemēram, spēja šaut diviem zombijiem vienlaikus ar noteiktiem šaujamajiem un arbalets, kura bultas var apvienot ar šaujampulveri eksplozīvam efektam.
Nozīmīga RE spēļu daļa bez šaušanas un izdzīvošanas ir mīklu risināšana un izpēte. Gribot negribot spēlē nāksies savākt dažādus objektus un risināt ar tiem saistītas mīklas. Svarīgie priekšmeti telpās tiek izcelti ar tādu kā spīdumu, pārējos, piemēram, patronas, tintes bundžiņas (paredzētas, lai saglabātu progresu pie rakstāmmašīnām, kas ir vēl viena novecojusi RE geimpleja pazīme) un augus, ar ko ārstēties (var kombinēt dažādiem efektiem). Savāktie objekti tiek glabāti spēlētāja inventārā, kura sākotnējā kapacitāte ir tikai 6 sloti; priekšmeti aizņem vienu vai divas vienības. Lai atbrīvotu visai ierobežoto vietu inventārā, priekšmetus var noglabāt šim nolūkam paredzētās lādēs. Tāpat pasaulē var atrast dažādus dokumentus un kartes, kas neaizņem vietu inventārā, taču parasti ir svarīgi spēles progresam. Viens trūkums, manā skatījumā, ir fakts, ka uz ekrāna spēles laikā nav redzams nekāds grafiskais interfeiss. Protams, tā ir daļa no RE formulas, bet netiek pat parādīts, ka noteiktā vietā ir iespējama interaktīva darbība, tāpēc, neuzmanīgi spēlējot, var palaist garām svarīgas lietas.
Tā kā CV ir pieskaitāma šausmu spēļu žanram, tā mēģina spēlētāju iebiedēt, izmantojot klasisko RE formulu, kas sastāv no šādiem faktoriem:
1) kameras leņķi apzināti ir pavērsti tā, lai nevarētu redzēt, kas ir aiz nakamā stūra, bieži vien tie ir nepārredzami;
2) izmantojot durvis, vārtus, trepes utt., parasti parādās ielāžu ekrāns, kurā ir redzams, kā uz melna fona atveras konkrētās durvis, taču nevar redzēt, kas ir sagaidāms nākamajā telpā;
3) spēlētājs ir viens pats, visapkārt ir pilns ar zombijiem un citiem dzīvajiem miroņiem, kurus parasti nevar redzēt (skatīt 1. punktu);
4) ir maz munīcijas un veselības atjaunošanas priekšmetu; reizēm labāk ir bēgt nekā šaut;
5) saglabāties var tikai tajās telpās, kur ir novietotas rakstāmmašīnas, un tās ir izvietotas visai tālu cita no citas;
6) visu darbību pavada vajadzīgo noskaņu radoša fona mūzika.
To, vai visi šie faktori kopumā liks jums baidīties, pateikt nevaru, taču man kā cilvēkam, kurš ir spēlējis visas galvenās RE sērijas spēles, šī formula liekas paredzama un galīgi vairs nešķiet baisa (izņēmums gan varētu pirmās daļas rīmeiks uz GameCube). Jaunums CV ir iespēja nāves gadījumā turpināt spēli (iepriekšējās RE vienkārši parādījās “Jūs esat beigts” un nācās turpināt spēlēt no pēdējās saglabātās vietas), taču praksē tas ir visai nekonsistents, jo var gadīties, ka sanāk turpināt no visai nesenas vietas, bet citreiz - no pēdējās rakstāmmašīnas, kura tika lietota.
Viena lieta, ar ko mani pārsteidza CV, ir spēles garums. Salīdzinājumam: Resident Evil 3 izgāju, ja nemaldos, mazāk kā 7 stundās, taču CV sižeta pabeigšana man pēc spēles iekšējā taimera prasīja vairāk nekā 15 stundas, kas ir pat ilgāk par RE 4. Varu gan iebilst, ka lokācijas šeit nav tās interesantākās (vilciens RE0 ir interesanta lokācija, piemēram) un bieži nākas nodarboties ar t.s. back-tracking (atkārtotu vienas un tās pašas vietas apmeklēšanu). CV, manuprāt, nebija nekā patiesi aizraujoša un žēl, ka netika aizvāktas tās garlaicīgās, lēnās durvju animācijas.
Grafika ir ļoti laba pēc Dreamcast un visai pieklājīga pēc PS2 standartiem. Modeļi 3D dzinēja zīmētajās sižeta ainās ir detalizēti, taču animācijas man šķiet nedaudz stīvas. Kameras ir pietiekami gudri izvietotas, lai nekristu acīs tekstūru zemā izšķirtspēja. Freimreits galvenokārt stabili turas pie 30 un vairāk FPS, nevaru piesieties. Malas ir daudz maz līdzenas, šķiet, ka tiek lietots anti-aliasing. Kopumā CV izskatās labi pagājušās paaudzes konsoļu standartiem. Iesaku spēlēt tumšā laikā, jo pa dienu ir visai grūti saredzēt, kas notiek uz ekrāna. Tas gan nav nekas glaimojošs “HD” portam uz Xbox 360 un PS3, kas, kā lasu internetā, ir visai minimāli uzlabots.
Runājot par spēles skaņu, droši vien pats pirmais, kas šķitīs uzkrītošs, ir pēc mūsdienu standartiem diezgan briesmīgie voice overi. Pašiem ir jādzird. So bad it’s good. Skaņas efekti ir atbilstoši spēlei. Stereo sadalījums ir diezgan slikts, jo pēc vienas pašas skaņas ir grūti pateikt, no kurienes nāk pretinieki. Jāpiezīmē arī, ka visi viena veida pretinieki izdod vienas un tās pašas skaņas. Fona mūzika nodrošina vajadzīgo atmosfēru, taču tās pašas kompozīcijas tiek atkārtotas pārāk bieži, tās turpina skanēt, arī ieejot inventāra, kartes vai opciju izvēlnēs.
Kopumā Resident Evil Code: Veronica X ir laba vecā stila RE spēle ar dažādām inovācijām, kas nav redzamas citās sērijas daļās, un ar neparasti ilgu sižetu, taču tā saglabā vairumu iepriekšējo RE trūkumu kā, piemēram, tankveidīgo vadību, fiksētos kameras leņķus un lēnos durvju ielādes ekrānus, kaut arī to visu būtu bijis iespējams izlabot.
P.S. Paldies lietotājam Disfigurator par iespēju uzspēlēt RE: CVX.
