Un tad attiecīgi mēs varam izvēlēties “vis-neparedzamākās” klases – warrior, rouge un mage. Es biju pārsteigts, kurš nebūtu. Un kā jau parasti (es šajā ziņā eju iestaigātu taciņu) mana izvēle krīt uz rouge.
Spēle sākas uzreiz pēc šīs izvēles, kur mēs jau no sākuma uzzinām, ka mūsu varonim ir lemts kļūt par čempionu. Kas man patīk ir tas,ka stāsts netiek stāstīts klasiskajā manierē, bet stāstu stāsta kā izrādās viens no varoņiem,kas diezgan ātri spēles gaitā kļūst par “party” dalībnieku. Es nezinu kā party ir latviski un nevēlos to tulkot. Un mēs tiekam iemesti pirmsākumos, kas izrādās ir flashback, kuru turpat aiz stūra mums nākas izdzīvot vēlreiz vairs jau ne ar tik labiem skiliem.
Tātad man uzreiz jāsaka, ka es neesmu spēlējis iepriekšējos Dragon Age un esmu vairāk fans veciem RPG un JRPG. Kā rezultātā bija lietas, kas man uzriez patika un nepatika. Sāksim ar slikto man tiešām nepatīk cīņas, jo viņas ir pārāk liels action slašers, un es pirmajā brīdī sajutos kā spēlējot Gods of War. Man liekas,ka RPG cīņām ir jābūt vairāk sarežģītām un komplicētām. Bet es zinu,ka mūsdienās tā neviens nedara. Tas katrā ziņā bija mīnus manās acīs. Un lieta,kas man patika ir vadība, kā jau teicu neesmu spēlējis iepriekšējās daļas, bet vadība ir ļoti intuitīva un vienkārša viss ir uzreiz skaidrs. Tas bija perfekti un ļauj uzreiz mesties iekšā spēlē nedomājot daudz līdzi un nespēlējot pirmo stundu apgūstot,kā nu kas tiek darīts.
Bet uzreiz kā mīnus man, vismaz uz mana TV, ir ļoti mazie burti, kas manī nogalināja jebkādu velmi lasīt grāmatas,kas ceļā atrodas, un spēles norādes izlasīt prasa lielu piepūli. Tā kā būs jādumpojas pret vecāku gudrību un jāsēž tuvu TV.
Tātad nedaudz iedziļinoties ekipējumā, varoņus statos un abilitty. Uzreiz jāsaka,ka te arī viss ir vienkārši un skaidri. Un iet jau iemītās taciņas – spēks, enerģija, vitalitāte, maģija... Tātad arī ātri uztverams un vienkāršs, mīnus varētu būt tāds, ka tas padara Level Up ļoti paredzamu un netiek dotas iespējas attīstīt papildus iemaņas,kas varētu padarīt spēli daudzveidīgāku. Uzreiz skaidrs warrior, spēks un enerģija, mage magija un energija... Jūs zināt kā tas ir. Bet atkal jau saprotu, jo vienkāršāks šis process, jo vairāk ļaužiem patiks. Tieši tas pats ir ar iemaņām, tās iet vienkāršu klasisku ceļu, no vienas uz otru, click clikc un jau vari sist stiprāk, šaut vairāk un plosīties ar maģiskiem uguņiem. Tas gan man atgādināja Diablo II un bija žēl,ka nav sperts solis tālāk pēdējā dekādēs, kur man būtu jāizdara lielākas izvēle. Kur man ir jāizvēlas viens par labu otram, vai kāds skils jāziedo un jāraud,ka nepadomāju ātrāk. Bet lai mēs iegūtu pilnu spēles pieredzi, mums tiek dota iespēja iemācīties visu. Nedaudz neērts ir inventārs un itemi. Bet pie tā var pierast ātri. Es pieļauju, ka uz PC ir short cut keys, kas vienkārši atvieglo procesu reizes 10. Bet kad pierod viss ir jau automātiski. Protams es priecātātos, ja būtu vieglāka izvēlne.
Tātad uzreiz pēc flashback cīņas mums tiek dota iespēja pārveidot varoni pēc sava ģīmja un līdzības un dot viņam sev tīkamu vārdu, kuru pēc tam spēlē neviens nepiemin. Bet tēla veidošanas iespēja ir ļoti vienkārša, bet bagātīga, ja nav specifiskas vēlmes pēc bārdas vai frizūras, tad vaibstu iespējas tiešām ir lielas, un var turēt līdzās spoguli un kopēt sevi. Kas mani pārsteidza,ka šo iespēju nedod uzreiz, bet ja skatāmies uz to,ka stāsts tiek stāstīts no tēlu skatu punkta. Tad tas dod šo sajūtu,ka tas ir viņu redzējums. Tas man patika.
Un tātad tad jau esam spēlē iekšā un ceļojums var sākties. Tātad lietas,ko vēl nepieminēju ir tas, ka man ļoti patīk, ka visas galvenā varoņu sarunas versijas ir ierunātas.Līdz ar to nekas nav jālasa, kas šajā spēlē ir nāve. Pats story line ir ne tik labs kā tēlu savstarpējie dialogi, kuri ir perfekti. Protams tas,kas man patīk ir tas, ka visās situācijas ir trīs atbilžu versijas: ironiska, labsirdīga un “ļauna” (ļauna pēdiņās, jo viņa ne vienmēr ir ļauna, bet tāda ar stingrāku nostāju). Kas tad attiecīgi tēlos rada statistiku vai tu esi draugs vai ienaidnieks. Atkal jau ļoti klasisks savstarpējo attiecību veidošanas ceļš. Story line man patika ar to,ka uzsvars ir uz politisko situāciju nevis maģiju un pūķiem. Tātad tāda skarbāka vide nevis pasaka pasaciņa.
Vēl viens mīnus manās acīs ir grafika, kas gan ir laba, bet tomēr tēlu vaibsti ir kokaini un pliekani, lai gan kā jau minēju dialogi atsver visu un iekustina spēli.
Līdz ar to līdzko spēle ieskrienas viņa ir ļoti interesanta un ierauj sevī. Lai gan palieku pie tā ,ka cīņas ir pārāk vienkāršas. Kas vēl man nedaudz aizķēra tas,ka kustība pa pasaules karti ir ierobežota, un punktus ,kur nonākt izvēlas kartē, man patiktos vairāk paklejot pasists zvērus un nezvērus un attīstīt savus varoņus. Kā arī questu laikā nepatīk tas,ka kartē ir atzīmēti punkti, kur jāiet. Tas kopā rada tādu kā linearitātes pieskaņu, kas man ne pārāk patīk RPG. Bet kā jau minēju tas esmu, un es atceros tādas lietas kā Final Fantasy VII. Un par party ar kuru pārvietojies ir tā,ka viņi ir tomēr nedaudz tendēti uz pašnāvību, un nākas starp viņiem pārslēgties, lai izkļūtu no dažām situācijām. Lai gan ir pieejams taktiska spēle, kur var norādīt punktus un darbības. Man radās sajūta,ka tas ir radīts vairāk priekš PC uz kontroliera tas process nebija pārāk ērts vai kā man gribētos viņu saukt - elle.
Tātad mans kopsavilkums ir tāds, ka spēle tiešām ir aizraujoša, es nedaudz piekasos sīkumiem. Labākais veids kā stāsts ir ticis stāstīts jebkurā spēlē. Lai gan man nepatīk cīņas viņas ir spraigas. Man nepatīk,ka es sevi vienā brīdī pieķeru nejēgā spaidot “A”. Bet viss ir ātri saprotams, vienkāršs, intuitīvs, un stati ir viegli uztverami un uzlabojami. Un nolikt pulti paliek grūti. Es uzskatu,ka īsts RPG fans būs vīlies nedaudz spēlē, bet questi un dialogi, stāsta stāstīšanas maniere to kompensē. Un līdzko es atgāju no saviem novecojušiem RPG principiem, spēle likās perfekta. Kopumā es dotu četrus baklažānus no pieciem. Jo spēle sniedz to,ko no viņas gaidi mans mazais draugs.
