Prototype (Apskats)

[tomaaac]

Platformas: PC, X360, PS3
Žanrs:Action

Pēdējā laikā tā vien liekas, ka spēles tiek veidotas pēc līdzīgas formulas – atvērta Sandbox tipa pasaule, galvenais personāžs ar pāris pārdabiskām spējām vai vismaz plašu ieroču klāstu un tūkstošiem nelaimīgu cilvēku šajā ierobežotajā teritorijā. Lai gan pēc pirmā acu uzmetiena Prototype un inFAMOUS ir gandrīz viena un to pati spēle, Prototype piedāvā to visu piesātinātāk un lielākos daudzumos nekā parasti.


Alekss Mersers nav nekāds tautas iemīļots varonis. Kamēr pilsētā cīnās divas puses – militāristi pret inficētajiem, Mersers nav nevienā no tām un periodiski izpalīdz vienai vai otrai tikai savu personīgo interešu vadīts. Beidzot kāda spēle ir piedzīvojusi galveno varoni, kas ir nevis spīdīgi balts, briesmīgi melns bet gan cilvēcīgi pelēks. Merseram ir pilnīgi vienalga, kas viņam pagadās ceļā uz mērķi, jo kārtīgi dabū atrauties abas karojošās puses.

Stāsts ir klasiskā Resident Evil garā – kāda organizācija militāristu vajadzībām eksperimentē ar vīrusiem un visu salaiž grīstē. 18 dienās visa Manhetena tiek inficēta ar vīrusu, kas cilvēkus pārvērš zombijos. Galvenais varonis ir daļa no eksperimenta, taču tā vietā lai pārvērstos par vēl vienu zombiju un atdotu galus, viņš iegūst neticami spēcīgas superspējas un atmiņas zudumu. Pat paši zinātnieki īsti nezin, kas liek Aleksa spējām darboties. Tad nu mūsu uzdevums ir lēkāt cauri Ņujorkai un palēnām atklāt visus noslēpumus. Paralēli, protams, jāatrisina nelielas problēmas saistībā ar zombiju nedienām, un personīgajām nesaskaņām ar militāristiem.


Aleksa spējas ir iespaidīgas lai neteiktu vairāk. Acīmredzami, veidotāji tās ir veidojuši ar vienu domu galvā – lielākai jautrībai. Un jautrība patiešām ir neizmērojama. Tā vietā, lai liktu spēlētājiem stundām ilgi, nogurdinoši sist nelaimīgos zombijus dēļ pāris pieredzes punktiem, lai apgreidotu kādu spēju, Activision tev dod kaudzēm pieredzes par visniecīgākajiem sīkumiem un lielu skaitu spēju, ko likt lietā pret visiem, kas atrodas Manhetenā. Mersers var rokas pārvērst par Wolvarine nagiem, svara bumbām, vairogu, patagai līdzīgu objektu, divu asmeņu zobenu un tā tālāk. Papildus tam iegūst neskaitāmus kaujas paņēmienus, kaut vai iespēju sērfot pa asfaltu uz cilvēku ķermeņiem. Pārvietošanās sadaļā ir iespēja augstu lekt, vertikāli skriet augšā pa jebkuru virsmu, planēt, ātri skriet utt. Bez tam ir iespēja pieņemt jebkura cilvēka formu, uzsūcot arī viņa atmiņas un spējas. Piemēram pārvēršoties par militāristiem ir iespēja braukt ar tankiem, helikopteriem, izsaukt uzbrukumus no gaisa utt. Vienu vārdu sakot, iespēju skaits ir milzīgs un visas kā viena garantē neticamu jautrību. Mašīnu zagšana Ņujorkā vairs nav interesanta. Skriešana pa māju sienām un zemes ārdīšana ar milzu nagiem – tas gan.

Lai cik šlābani un vienmuļi vizuāli spēle izskatītos, spēles process pārspēj jebkuru līdz šim spēlēto sandbox spēli. Kas attiecas uz pilsētas mērogiem, tad tā nav no lielākajām platībām, ko nācies pieredzēt spēlēs. Lai gan ja ierēķinam vertikālās virsmas kā staigājamas, nekas vairs netur līdz . Neesmu bijis Ņujorkā, nevaru pateikt cik precīzi mēroga un vietu ziņā, taču slavenākajos punktos, tai skaitā Timesquare`ā mums atļaus pabūt un pamētāt takšus. Un lai gan ir redzētas arī lielākas platības, izmēra ziņā pilsēta ir pietiekami liela, lai sagādātu jautrību vairākiem desmitiem stundu.


Vājākais posms spēlē nav grafika, bet gan misijas. Precīzāk galvenās misijas, kas ir garlaicīgas, pierastas un pats nožēlojamākais – atkārtojas procesa ziņā. sadauzīt 10 ierīces, aizsargāt objektu noteiktu laiku, iznīcināt kaut ko noteiktā laikā, nosist pāris garlaicīgus bosus, kas neizceļas nedz ar īpašiem uzbrukumiem nedz arī vizuālām/audiālām pazīmēm. Papildus tam, uzvedumi gandrīz nekad nav īsi un ātri izpildāmi. Pat papildus uzdevumi sagādā lielāku baudu un jautrību – lēkāšana pa māju jumtiem caur kontrolpunktiem, base jumpings ar nolaišanos precīzā punktā, īslaicīga cīnīšanās kā vienam no zombijiem, atmiņu vākšana no cilvēkiem pilsētā, pat īpašo zilo bumbiņu meklēšana un vākšana pilsētā mēdz būt interesantāka un mazāk kaitinoša par galvenajām misijām.

Grafika nebūt nav tik spīdoša pēc mūsdienu standartiem, taču ja uz tā rēķina ir izveidots daudz maz spēlējams dzinējs optimizācijas ziņā, tad lai nu tā būtu. Līdz GTA4 pilsētas detalizācijai Prototype netiek, taču arī ne līdz tik noželojamam kadru skaitam. Kamēr darbojošo objektu skaits ekrānā neskaitāmas reizes pārsniedz GTA 4 apmērus. Ir visai vienkārši nonākt uz ielas, kur visapkārt ir redzamas pāri 50 mašīnas un vairāk kā simts zombiji, taču spēle saglabā savu raitumu arī tad, kad sākat visus šos objektus dauzīt un mētāt uz visām pusēm. Par to veidotājiem aplausi.


Kopumā Prototype ir pamatīgs grāvējs spēles procesa ziņā, un es nebūtu īpaši pārsteigts, ja jau nākamgad parādītos pirmās ziņas par turpinājuma izstrādi. Protams tai ir savi mīnusi, kā galvenās misijas, kuras, kādu laiciņu, var atstāt nepildītas, jo ir tik daudz visa kā cita ko darīt spēlē. Reti kad nākas redzēt spēli, kurā pat vienkārša pārvietošanās no punkta A uz punktu B var sagādāt tādu jautrību. Grafiski negaidiet jaunākos tehnoloģiskos brīnumus. Spēle domāta visiem (noteikti vismaz no 16 gadiem, jo Prototype ir diezgan brutāla un asiņaina), kas meklē jautrību uz nelaimīgu zombiju rēķina, jo kur gan vēl jums būs iespēja sērfot uz zombija pa asfaltu Ņujorkas centrā?



Vienā teikumā: Tehniski ne tik spīdoša, taču spēlējamības ziņā izteikti jautra.

Raksts pārpublicēts no

[Siegfried]

Es neteiktu,ka ūber geims,bet savs šarms spēlei ir.

[c3nsor]

sākums bija foršs, bet nu uz vidu jau stipri apnikās. kaitinoši bija tas, ka tu tip skaities tāds uber terminators -cilvēkus plēs, tankus ārdi, praktiski visu ko redzi šķaidi, bet kā nostājas pretī kāds mošķis, tad paliec nīkulis un visu laiku jāmūk un jāizvairas, ja nē tevi noslānīs vienā mirklī. un tās citu atmiņas ar bija huiņa, jo var teikt, ka jau no pašas spēles sākuma viss bija skaidrs kas un kāpēc tur notiek, tie atmiņu fragmenti bezējdzīgi aizpildīja to pašu, ko jau pats +/- varēju zināt.

[MoDo]