Operation Flashpoint: Dragon Rising (Apskats)

[tomaaac]

Žanrs: FPS
Platformas: PC, X360, PS3

Labu laiciņu atpakaļ pasaulē bija gandrīz vai viens vienīgs kara simulators – Operation Flashpoint, kura darbība norisinājās Aukstā kara laikā. Grafiski spēle sen kā bija novecojusi, taču fani nespēja tā vienkārši atmest ar roku. Šogad šis ir jau 3. kara simulators pēc Arma II un American Army 3. Vai OF turēsies līdz šiem konkurentiem?


Jaunākā OF sižets ir samērā tipisks šāda veida spēlēm – Ķīniešiem savaidzējās naftu, tāpēc viņi mēģina iekarot salu Klusā okeāna piekrastē, kuru tad mēģina aizsargāt Krievi kopā ar Amerikāņiem. Mazliet netipisks pušu sadalījums, bet tas nav svarīgi. Spēlētājs kopā ar vēl 3 komandas biedriem tiek izsēdināts uz šīs salas, lai tiktu galā ar 11 gariem un diezgan sarežģītiem uzdevumiem, lai neļautu Ķīniešiem tik vienkārši uzvarēt.

OF lielākais trumpis ir reālisms, kas jau pirmo daļu izcēla starp konkurentiem. Turpinājumā nekas daudz nav mainijies. Šis nav Counter-strike, kur skriešana un lekšana var izglābt dzīvību. Šeit svarīgākais ir taktika, jo kā izrādās, cilvēki neskrien ātrāk par lodēm. Spēles process ir lēns un saspringts. Nāksies pārvarēt lielus attālumus, lai nokļūtu līdz mērķim, pēc tam vēl jāprot pareizi izvietot komandu un izplānot uzbrukumu, jo vienkārša iesoļošana Ķīniešu nometnē nozīmē pašnāvību. Tikai nejaukt OF ar Ghost Recon, jo OF kaut kā liekas ātrāka, nopietnāka un ar vairāk notikumiem.


Lielo attālumu pārvarēšanai mums tiek piedāvāti dažādi transporta līdzekļi. Codemasters ir slaveni ar izcilām braukšanas spēlēm, taču normālu automašīnu vadību iekš Action spēles, viņiem neizdodas izveidot, kā tas ir vienmēr. Kaut kādā veidā skriešanas un braukšanas fizikas savienot ir īpaši problemātiski. Transporta līdzekļi uz ceļiem ir, viņus var vadīt apkārt pa salu, taču vadīšanas process ir briesmīgs. Lai vadītu Helikopteri, no spēlētāja, acīmredzot, tiek prasīta pilota licence, jo man tā arī neizdevās monstru nosēdināt ar dibenu uz leju – visas reizes vienkārši iešļūcu mežā ar kājam gaisā. Arī pati manevrēšana gaisā ir diezgan sarežģīta, un ja vēl no lejas nemitīgi šauj Ķīnieši, helikopteris kļūst par pilnīgi nederīgu transporta līdzekli. No mašīnas vismaz ir iespējams ātri izlekt, sameklēt aizsegu un šaut pretī.

Ieroči nav tik ļoti daudz kā gribētos, taču pietiekami, lai izšaudītos. Spēlē izteikti trūkst normālu snaiperu, kas visticamāk ir izņemti, lai saglabātu balansu. Cīņas galvenokārt notiek starp lieliem attālumiem, un ar parastu M4A1 trāpīt ķīnietim 100m attālumā, garā zālē nav tas vieglākais uzdevums. Spēlē tomēr ir pāris snaipera šautenes, no kurām viena ir ar termisko tēmekli, kas nozīmē, ka lai kur jūs skatītos, cilvēki spīdēs kā svecītes meža vidū, kas ļauj viegli tos pamanīt, taču šaušanas fizika ir tikpat advancēta kā leģendārajā S.T.A.L.K.E.R. Šaujot no liela attāluma, pat snaipera šautene nespēj šaut 100% precīzi. Apkārtējais vējš, attālums, šāvēja stāvoklis – viss ietekmē precizītāti un pat ar 1,5m garu stobru nav tik vienkārši trāpīt mērķim 200m attālumā.


Īpaši garšīgi, šāda veida spēlēs, ir daudzspēlētāju režīmi. Masveida paslēpes paliela izmēra salā līdz 32 spēlētājiem ir daudz interesantākas, kā izklausās. Pagaidām tiek piedāvāti tikai 3 režīmi – kooperatīvs, pretinieku komandas iznīcināšana un misijas izpilde. Visi ir diezgan pašskaidrojoši. Mans favorīts ir Co-op, kas jebkuru labu vienspēlētāja spēli var padarīt par aizraujošu daudzspēlētāja. 3 botu vietā, tavi komandas biedri standarta misijās ir cilvēki, Katram spēlētājam tiek iedotas 9 ‘dzīvības’. Boti parasti seko spēlētāja komandām, tāpēc plānošana var būt vieglāka, nekā komandēt 3 neprofesionālus cilvēkus, taču atšķirībā no botiem, kaujas laikā cilvēki ir daudz uzticamāki un profesinālāki. Šeit nonākam pie spēles vājībām.

AI spēlētāji ir diezgan stulbi. Tavi 3 datora vadītie komandas biedri nekad īpaši neizrāda militārās apmācības prasmes. Tie regulāri lien priekšā tieši uguns līnijā, brīžos, kad šauj. Tie nemeklē aizsegus, bet stāv lauka vidū un mēģina trāpīt ķīniešiem 100m attālumā ar parastu automātu. Tie regulāri nodod aizsegu, taktiku un sāk šaut pirms komandas došanas, ja pretinieki pienāk pārāk tuvu, pat tad, kad pretiniekiem nav ne mazākās nojausmas, ka zālēs slēpjas 4 pretinieki. Tie skrien, galvenokārt, kur viņiem patīk neskatoties uz reljefu un vietām, kur pretinieki tos varētu labi pamanīt. Lai gan boti klausīs jūsu komandām, to izpildīšana būs sāpīga un var prasīt daudz jo daudz ielādes. Tā pat arī pretinieku AI nav īpaši izsmalcināts. Pretinieki prot šaut, bet ar to arī viss aprobežojas. Ja kāds bots sēž tankā un jūs atrodaties tankam nepieejamā vietā, AI nedarīs neko lai līdz jums nonāktu, vienkārši turpinās sēdēt tankā un gaidīs, līdz viņa virzienā tiks raidītas sprāgstvielas vai artilērija.


Nākamais lielais mīnuss ir saglabāšanās sistēma. Nav iespējams saglabāt spēli kur vēlies, tā automātiski saglabājas checkpoint`os. No vienas puses, tas uztur lielāku spriedzi, jo viena kļūda nozīmē pamatīgu skriešanu. Spēle saglabājas, tikai pēc konkrētu uzdevumu izpildes. Spēlētājs nav nekāds terminators un viena vienīga precīza lode var pārtraukt spēli. Spēlē grūtības līmeņi nepalielina spēlētāja izturību pret munīciju, bet gan vienkārši noņem UI elementus. Tātad pretienieki vienmēr būs vienādi spēcīgi un spēles process nemainīsies atkarībā no grūtības līmeņa.

Izvēlņu UI ir mazliet nepārdomāts. Lai gan kā parasti Codemasters mums dod izsmalcinātu, gaumīgu, ‘bez peles’ izvēlni, tā veic nevajadzīgus soļus un padara vadību neertu. Piemēram, meklējot tīkamāko serveri daudzspēlētāju režīmā, katru reizi būs jāveic vismaz 4 soļi uz priekšu un atpakaļ + automātiskā serveru atjaunošana katru reizi. Kā lielākajā daļā mūsdienu spēļu, patīkams elements ir kopējā statistika, kur var sekot līdz saviem sasniegumiem un salīdzināt tos ar citiem spēlētājiem.


Pēdējais un lielākais mīnuss ir tehniskā izpilde. Codemasters parasti bija pazīstami ar labi optimizētām un normāli nostrādātām spēlēm, taču OF acīmredzot ir sarežģītāka par visām braukšanām kopā. Spēlē ir ļoti daudz bagi. Sākot no AI idiotisma beidzot ar nemitīgiem kļūdu ziņojumiem daudzspēlētāju režīmā. Multiplayer pašlaik darbojas ļoti švaki – bieži pārtrūkst savienojums, serveru atlase mēdz būt gara, un savienojuma aizture bieži vien ir nepamatoti augsta un spēle piedzīvo daudz lag spike`us*. Grafiski spēle izskatās labi. Neteiksim izcili, jo vizuāli Arma II ir daudz pievilcīgāka, taču par to attiecīgi ir jāmaksā ar modernākām datora komponentēm. Ieskaņojums ir neizteiksmīgs un paliks nepamanīts, vienīgi skaņu celiņš izvēlnē piedāvā eksotiskas Ķīniešu tautasdziesmas.

Kopumā OF nepavisam nav slikta spēle. Problēmas, kas ir izlaišanas versijā, tiks izlabots ar gaidāmajiem patchiem. Bez tā, spēle ir pārdomāta, kārtīgi izplānota, kvalitatīvi izstrādāta un pats galvenais interesanta. Katrā ziņa starp America`s Army 3 un OF es dotu priekšroku šim. Arma II tā arī īsti neizdevās paspēlēt, jo prasības pret sistēmu ir nenormāli augstas. OF tādā ziņā ir spējīgs darboties arī uz viduvēja datora. Zināmā mērā OF konkurē arī ar Battlefield seriālu, taču šis projekts ir daudz nopietnāks un prasa vairāk zināšanu, taktiku un prasmes no spēlētājiem. Transporta līdzekļi ir, taču ne tie patīkamākie. Īpašu baudu sagādā tieši daudzspēlētāju režīmi, kas pašlaik ir pilni ar bagiem, taču šī problēma visticamāk tiks izlabota līdz ar pirmajiem patchiem. OF nav ātrākais un košākais šuteris, taču piedāvā plaša spektra kara tehniku, ekipējumu un palielu salu, kurā to visu izmantot pret AI vai citiem cilvēkiem daudzspēlētāju režīmā.


Vienā teikumā: Gļukains, taču aizraujošs un pārdomāts turpinājums leģendārajam Operation Flashpoint.

Raksts pārpublicēts no

[agressor]

Madis labi pateica par OP:DR viewtopic.php?f=2&t=1152&p=13019#p12953

[tomaaac]

Nebiju pamanijis, ka šitas jau ir.

[agressor]

[madis]