Apollo Justice: Ace Attorney apskats
Žanrs: Adventure
Platforma: Nintendo DS
Izstrādātājs: Capcom
Izdevējs: Capcom
Spēlētāju skaits: 1
Papildiespējas: -
Ceturtā DS paredzētā "advokāta simulatora" daļa neliek vilties.
Ace Attorney sērija aizsākās Japānā 2001. gadā kā GameBoy Advance spēle Pheonix Wright: Ace Attorney. Nākamo trīs gadu laikā iznāca vēl divas šīs sērijas spēles. Tās ir populāras unikālā geimpleja dēļ - spēlētāja, kā jau advokāta, mērķis ir tiesā pierādīt sava klienta nevainību (nepārprotiet). ASV un Eiropā pirmā daļa parādījās tikai 2005. gadā kā DS spēle (ports ar papildinājumiem), vēlāk sekoja arī pārējās divas. Šis apskats ir par ceturto daļu jeb Apollo Justice: Ace Attorney, kas tika radīta īpaši DS.
Apollo Justice: Ace Attorney darbība risinās septiņus gadus pēc trešās daļas notikumiem. Bijušais advokāts Fīnikss Raits (tagad pianists, kurš neprot spēlēt) tiek apsūdzēts slepkavībā. Kā savu aizstāvi viņš izvēlas iesācēju Apollo Džastisu (galvenais varonis), kuram tā ir pirmā lieta. Iemesls šai izvēlei un tam, kas notika pirms septiņiem gadiem, atklājas, aizraujošajam sižetam progresējot. Katra no spēles četrām lietām ir diezgan interesantas, pateicoties grūti paredzamajiem sižeta pavērsieniem un smieklīgajiem dialogiem.
Pats spēles nosaukums jau pasaka, kas tajā jādara. Katra no lietām, izņemot pirmo, sastāv no diviem posmiem - izmeklēšanas (ekspertu pavadībā) un aizstāvības realizācijas. Pirmais atgādina point-and-click tipa spēles - apmeklējam dažādas lokācijas, izpētām tās, lai atrastu pierādījumus, veicam tieslietu ekspertīzes (pirkstu un kurpju nospiedumu analīze, reaģenta pūšana, skenēšana u.tml.) un iztaujājam lietā iesaistītos. Šajā režīmā nevar brīvi pārvietoties, lokāciju maiņa notiek ar izvēlnes palīdzību, tās kalpo vienkārši kā fons, kuru var izpētīt. Žēl, ka vairums no interesantajām, CSI atgādinošajām ekspertīzēm spēlē parādās tikai reizi vai divas, piemēram, gleznu pētīšana ar rentgena stariem, lai noskaidrotu, kas redzams zem to virskārtas, ir viena no tām. Izmeklēšanas daļa ir visai lineāra: lai sižets ietu uz priekšu, katrā no lokācijām ir jāsavāc pilnīgi visi pierādījumi, cilvēkus ir jaiztaujā par katru no pieejamajiem tematiem (parasti 3-5) un jāparāda ar viņiem saistītie pierādījumi. Ja kaut kas nav izdarīts, draud iespēja iesprūst un/vai ilgi čakarēties. Tomēr pats galvenais katras lietas posms ir un paliek aizstāvības realizācija. Spēles mērķis šeit ir panākt to, ka tiesnesis A.Džastisa klientu pasludina par nevainīgu. Tiesā viss notiek tā: apsūdzētie un liecinieki nostājas pie sava galda un sniedz liecību. Spēlētājs tad var pie katra apgalvojuma pieprasīt tā sīkāku izklāstu vai arī, ja redz tajā kādu nesakritību ar faktiem, iebilst. Ar pirmo darbību iespējams atklāt svarīgas detaļas, kuras tad var pievienot liecībai, ar otro - prezentēt pierādījumus, kas var apgāzt kāda sacīto apgalvojumu. Lai visu sarežģītu, zāles pretējā pusē stāv prokurors, kuram patīk izjaukt spēlētāja iebildumus, izvirzot pretargumentus. Laika gaitā Apollo sevī atklāj īpašu spēju pamanīt cilvēku nervozos ieradumus, kas viņam, ieejot tādā kā transā, ļauj liecību laikā pamanīt, piemēram, pastiprinātu svīšanu vai rīšanu, kad tiek izteikti atsevišķi vārdi vai frāzes. Šī iespēja parādās mirkļos, kad liecības šķiet nevainojamas.
Te diemžēl ir tā pati problēma, kas sastopama izmeklēšanā - linearitāte. Šeit tā mēdz patiesi sabojāt prieku, jo viss ir jādara tā, kā to ir ieplānojuši izstrādātāji. Vairākas iespējas netiek piedāvātas un reizēm ir grūti saprast spēles domu, tāpēc man ne reti nācās lasīt walkthrough, lai nebūtu lieki jātērē laiks. Par laimi, pašā spēlē ir glābšanas riņķis - Suspend funkcija, kas ļauj saglabāt spēli gandrīz jebkurā mirklī, tādā veidā dodot iespēju ieseivoties pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas.
Nezinu, kā ir Latvijas tieslietu sistēmā, taču Apollo Justice: Ace Attorney visa vara ir tiesneša rokās, jo tikai viņš var pasludināt verdiktu. Vairākas reizes nelaikā iebilstot, izvēloties nepareizos pierādījumus vai atbildes, A.Džastisa klients tiek acumirklīgi atzīts par vainīgu, pat neskatoties uz to, ka citi liecinieki ir melojuši daudz vairāk un ir skaidri redzams, ka aizstāvāmā persona nav vainīga. Es domāju, ka tas neko nespoilos, ja atklāšu, ka spēles beigās tomēr parādās arī zvērinātie, taču neko daudz (izņemot nobeigumu) tas nemaina.
Spēli var vadīt gan ar stiletu, gan taustiņiem. Pirmais ir ērtāks, jo var ietaupīt laiku un strādāt ar vienu roku, taču kā obligāta prasība tas ir tikai tieslietu ekspertīzēs. Spēles dialogos ir daudz humora (īpaši par Apollo ragveidīgajiem matiem), reizēm šķiet, ka pat pārāk daudz, un, manuprāt, tie lieliski atklāj personāžu raksturu. Katrs cilvēks ir kaut kādā ziņā unikāls, piemēram, lepnais nūdeļu pārdevējs vai prokurors-rokzvaigzne. Spēle ir diezgan gara (es izgāju aptuveni desmit stundu laikā) un, kad tā ir pabeigta, diemžēl nekas jauns netiek atslēgts, tā ka labākais salīdzinājums tai būtu interaktīva novele, kuru, gluži kā grāmatu, var pēc kāda laika izlasīt vēlreiz.
Vizuāli Apollo Justice: Ace Attorney izskatās visai labi. Tāpat kā spēles dialogi, arī personāžu lielie, manga stilam līdzīgie spraiti spēj atklāt viņu raksturu. To animācijām gan nav diezko daudz kadru, taču tas nekrīt acīs un var pierast. Apollo un prokuroriem bļaujot, no viņu mutēm parādās pop-up baloni ar frāzēm vai aci-pret-aci ilustrācijas, kas, tā vien šķiet, ir nākušas no kādas Capcom kautiņu spēles. Lokācijas gan ir visai sterilas, taču tās ir labi uzzīmētas. Spēlē nelielos daudzumos tiek lietoti arī video - īsi fragmenti dažu nodaļu sākumā un koncertā. Daudziem priekšmetiem var apskatīt 3D modeļus, uz kuriem var atrast pavedienus. Īpaši jāpiezīmē melnbaltās 3D nozieguma vietu rekonstrukcijas, kuras ir arī minimāli interaktīvas. Kārtējo reizi tiek lietots cell-shadings. Skaņa ir ļoti laba: mūzika vienmēr piestāv situācijai, dialogi, protams, nav ierunāti. Turot Y taustiņu liecību laikā, iespējams mikrofonā bļaut komandas Hold It!, Objection! un Take That!, kuras tad izkliedz arī Apollo. Daudziem personāžiem ir katram sava Objection! frāze. Praksē gan izmēģināju tikai Hold It!, kad spēlēju ar taustiņiem.
Secinājumi
Godīgi sakot, es neesmu spēlējis nevienu no iepriekšējām daļām, tāpēc nevaru tās salīdzināt, taču Apollo Justice: Ace Attorney radīja manī vēlmi izmēģināt arī pārējās sērijas spēles, jo tā mani aizrāva no sākuma līdz beigām aizraujošā sižeta un geimpleja dēļ, kaut arī spēles linearitāte reizēm bojāja spēlētprieku. Alternatīvu laikam Ace Attorney spēļu sērijai īsti nav, taču detektīvspēļu ir visai daudz. Droši vien ne katram šī spēle patiks, taču es to izbaudīju un nespēju sagaidīt Miles Edgeworth: Perfect Prosecuter, kas iznāks nākamā gada vasarā.
Geimplejs: 8,5
Grafika: 7,5
Skaņa: 8
Lasting Appeal: 7
Kopvērtējums: 8
Uzmanību! Ja jūs gribat šo spēli pirkt veikalā Vācijā/Francijā vai Itālijā/Spānijā, tad dariet to tikai tad, ja jūs labi saprotat kādu no tā reģiona valodām, jo Eiropas versiju angļu valodā tur oficiāli nopirkt nevar.
Tūlīt riskēšu izklausīties pēc pilnīgākā gīka, taču advokāts nevar veikt tieslietu ekspertīzi - tikai izmeklēšanas darbības (lietisko pierādījumu apskati u.tml.), jo ekspertīzi veic... well, eksperti... un tiesā advokāts realizē aizstāvību nevis aizstāvēšanu, kā arī vārds "žūrija" ir jāaizstāj ar "zvērinātie"...
Gīku tramvajs ir aizbraucis, kaarliitys dodas tālāk...