Klāt turpinājums spēlei par algotņiem Keinu un Linču – tai pašai, kuru savulaik daudzi palaida garām (arī r.lv biedru vidū joprojām ir tādi) dēļ viduvējām kritiķu atsauksmēm un skandāla ar „žurnālistu” Gerstmanu (un nevar īsti saprast, kas nāca vispirms). Tomēr, par laimi, pietiekami daudz spēlētāju novērtēja nebūt ne ideālo, tomēr reti aizraujošo spēli, lai mēs varētu baudīt turpinājumu - „Kane & Lynch 2: Dog Days”.
... Kopš pirmās daļas notikumiem ir pagājis kāds laiks, bēdu brāļi bija pašķīrušies, bet nu atkal satiekas Hongkongā, kur Linčs (šoreiz spēlētājs iejūtas viņa lomā) ir sarunājis kādu netīru darbiņu sev un savam partnerim. Tomēr jau no pirmajām spēles minūtēm viss noiet greizi, un duets attopas vajāts svešā, nepazīstamā pilsēta. Tālāk viss paliek tikai slikāk...
Ja pirmā daļa bija brīva ekskursija pa labāko kriminālgrāvēju slavas vietam, īpaši piestājot Maikla Manna rezervātā (ar veseliem gabaliem no „Heat”), tad šeit reklamētā „YouTube estētika” (uz ekrāna viss gļuko un raustās, jo filmēts ar mobīlā telefona 2Mpx kameru) apvienojumā ar Šanhajas eksotiku rada kaut kādu pavisam neaprakstāmu atmosfēru, kuras tuvākie analogi būtu Japānas realitātes šovi vai bad trip svešā pilsētā svešā valstī (kurš man nekad nav bijis, bet varu iedomāties).
Ceļojums pa piesmakušajām Šanhajas ielām, sweatshop’iem, ostu un viltoto Nike preču noliktavām notiek zem nepārtraukta ložu lietus, un pirmās daļas galvenā vājā vieta - šaušana – ir krietni uzlabota, bet ne izlabota, acīmredzot atstājot sev iespēju līdz galam pašrealizēties trešajā daļā. Lai gan - jāšauj ir ar noname ķīniešu automātiem, tapēc iespējams, ka tā ir tāda fīča (protams, tas tāpat nav piedodams). Citādi viss ir pa vecam - abi galvenie varoņi joprojām ir augstākās raudzes kretīni bez mazākā mājiena uz varonību, un vienīgais, kas tos atšķir no ienaidniekiem, ir tas, ka parasti tie ir vēl lielāki kretīni.
„Kane & Lynch 2” noteikti ir spēle, kura jāspēlē nevis lēnām, saturīgi, bet gan ātri, impulsīvi un vienā piegājienā, līdzi Keina, Linča un spēles notikumu ritmam, haotiskam un saraustītam, jo praktiski nekas neaptur spēlētaja progresu - spēlē nav ne collectibles, ne mini-geimu, ne arī jebkā cita lieka. Un šeit mēs nonākam pie galvenā spēles mīnusa - autoru vēlme maksimāli pietuvoties saviem elkiem (brutāliem Holivudas grāvējiem), kurus spēle atdarina, ir novedusi pie tā, ka spēle ir knapi 4 stundas gara (tās single player daļa), notiek praktiski vienā lokācijā, un vairāk atgādina epizodi, nevis 40 Eur vērtu produktu.
Ir, protams, arī multiplayer, tikai kaut kā liekas, ka tas paliks tāda pati nišas izklaide, kā tas bija spēles pirmajā daļā. Neatsverams pluss ir offline un beidzot arī on-line co-op, bet mūsdienās tas jau ir sagaidāms de-facto.
Rezumējums - stilīgs, brutāls, aizraujošs, bet ļoti īss piedzīvojums, kuru nedaudz pagarinās otra iziešana kopā ar biedru, un neskaidras multiplayer perspektīvas. Pieņemu, ka par to visu spēli atkal lamās trīsreiz vairāk, nekā slavēs par tās plusiem, bet ceru, ka paspēs pārdot pietiekami, lai garantētu trešo daļu.
7.5/10
Papildināts ar necenzēto agressor versiju pa tiešo no FHM Latvia (Septembra issue)
Kane & Lynch 2: Dog Days
Psihopāti pret mafiju
Platformas: X360, PS3, PC
Stāsts: Kā zināms no spēles iepriekšējās daļas, divi bēdubrāļi – Keins un Linčs savārīja nenormālas ziepes, ka tiesībsargājošām instancēm nācās lūgt palīdzību pat no militāristiem, kam uz krūtažas rakstīts S.W.A.T. Mēsli bija tik lieli, ka uz krietnu laiku Keins un Linčs pašķirās, lai satiktos spēles otrajā daļā, kas iesākas pavisam nevainīgi, bet, kā parasti, noiet greizi, cik vien iespējams. Kā saka Linčs: “Neuztraucies, Kein, aiziesim pie šī vīreļa ar ieročiem, nekas traks nenotiks – viņš ir maza zivtiņa!” Pakaļdzīšanās beidzas ar puiša draudzenes nošaušanu, kura izrādas Šanhajas mafiozo bosa meita. Šeit pasākums iegūst lavīnas efektu, jo abiem mērgļiem pakaļ sāk dzīties gan mafijas peškas, gan korumpētie policisti, protams, neaizmirstot par ķīnīzeru specvienībām. Notikumi attīstās tik ļoti strauji, ka spēle pat nav iekļautas tādas ierastās muļķības kā kolekcionējamās mantiņas. Četras, piecas stundas tīrākā asinspirts!
Plusi: Neapšaubāmi tā ir iespēja iejusties neģēļa ādā, kas izpildās pēc pilnas programmas. Tas nav lādzīgais kriminālists no Grand Theft Auto, šeit galvenie varoņi ir patiešām izolējami subjekti, turklāt viens no viņiem ir ar tā saukto “balto lapu”. Pirmajā daļā, piemēram, viņam uznāca prāta aptumsums, kā rezultātā čalis apšāva visus ķīlniekus bankā, jo viņam visur pēkšņi rādījās policisti. Nekur tālāk ar atveseļošanos puiši nav tikuši arī otrajā daļā. Atmosfēra, kādu piedāvā K&L2:DD nav redzēta daudz spēlēs. Zinot, ka ar grafiku nepārsteigsi, izstrādātāji ir atraduši veidu, kā defektu padarīt par efektu, kā rezultātā spēle tiek piedāvāta no nestabilas kameras skatu punkta, kas atgādina sūdīgas kvalitātes viral video iekš Youtube. Spēle ir tik slīpa, ka ar to var sacensties vēl tikai tādi daudzās valstīs aizliegtie šedevri, kā, piemēram, Manhunt uz Playstation 2 un, nekad oficiāli neiznākusī, spēle Thrill Kill uz Playstation 1. Galu galā, cik vēl spēlēs daudzspēlētāju režīmā laupot banku ir iespējams novākt savus partnerus un aizlaisties ar visu guvumu?
Mīnusi: Liels mīnuss ir tēmēšana, slēpjoties aiz aizsega. Tas nav izlabots, kopš pirmās daļas, tas pats notiek ar tālumā esošu pretinieku nogāšanu bez snaiperieroča, taču atklāta šaušana beidzot ir līmenī.
Verdikts: Grafikas mīluļi, astoņu kodolu procesoru īpašnieki iebildīs, ka nav iespējams izturēt grafiskā snieguma lejas līmeni un gaidīs Crysis 2. Tie, kam tuvāka Mario tēma ar sēni uz karoga, vaimanās par nežēlību, kas valda spēlē, taču šos mīnusus atspēko galvenā spēles ideja – atmosfēra. Nebrīnīsimies, ka spēle tiks aizliegta virknē valstu, kas tikai pastiprinās interesi par Kane & Lynch nākamo daļu!
Vērtējums: ****