Dark Void

Spēļu apskati, features un tamlīdzīgi burtiņi dzimtajā valodā.
Tomaac
 
Posts: 8
Joined: Dec 9th, '08, 15:19

Dark Void

Postby Tomaac » May 20th, '10, 21:33

Image
Mūsdienu spēļu industrijā, spēcīgu seriālu veidošana ir svarīgs peļņas veids katrai lielai izstrādes kompānijai. Kamēr Bioware rauš naudu ar Mass Effect, Microsoft ar Halo, Capcom ir nolēmuši veidot savu fantastikas seriālu, kas varētu nest kompānijai slavu sci-fi šuteru lauciņā, tagad kad Resident Evil ir nogrūzts no survival horror pjedastāla. Dark Void ir jauns skaļš virsraksts, kam plānotas ne tikai vairākas spēles, bet pat pilnmetrāžas filma. Vismaz tāds bija plāns uz papīra.

Image
Dark Void visuma darbība sākas 1938. gadā, tieši pirms otrā pasaules kara. Galvenais varonis ielido Bermudas trijstūrī, un nonāk paralēlā pasaulē ar citplanētiešiem un agliski runājošiem Maijiem. Pēc pāris minūšu lidināšanās, spēles process tiek norauts un spēlētājam tiek iedots vadīt citu varoni - lidmašīnas pilotu, kas dīvainā kārtā spēj labāk turēties pretī metāliskajiem citplanētiešiem, kā trennēti militāristi. Spēlētājs nonāk džungļos, kaut kur Amerikas vidienē, kas mudž no citplanētiešiem.

Spēles mehānika ir briesmīgā stāvoklī. Spēle pilnīgi noteikti ir nepabeigta. Lidošanas mehānika ir šausmīgi neērta, kuru apgrūtina briesmīgās kameras darbības. Projekts sastāv no 2 veidu spēles procesa - lidošanas un staigāšanas, tad vēl ir kaut kāda dīvaina lēkāšana pa klinšu apmalēm augšā lejā, ar jet-pack`u uz muguras, kuras laikā kamera veic pietiekami šīzīgas kustības, lai pār klaviatūru atstātu savas brokastis. Gan gaisā, gan uz zemes, personāža vadīšana izraisa spēcīgas galvassāpes. Grūti iedomāties, kā tas viss vadās ar pulti, ja pat ar peli, nav iespējams normāli valdīt pār superpilota kustībām.

Image
Lidošanai vajadzētu papildināt spēles procesu, to daudzveidot. Zemes kauju laikā, spēlētājs jebkurā brīdī var pacelties gaisā ar savu jetpack`u, lai mainītu kauju taktiku, taču pateicoties slikti īstenotajai lidošanas sistēmai, lielāko daļu spēles laika vēlējos turēties tieši uz zemes. Tā pat ar mocībām bija jāpārdzīvo katrs obligātais lidošanas līmenis. Kamēr atrodaties gaisa misijās, ir iespējams noņemt jebkuru lidaparātu, taču tā kā visi transporta līdzekļi, gan vadās gan uzbrūk vienādi, no tā nav īsti lielas jēgas. Nevarētu teikt, ka zemes uzdevumi būtu bijuši daudz kvalitatīvāki. Pretinieki ir ļoti izturīgi. Ir jāizšauj gandrīz vai puse no munīcijas krājumiem, lai nogāztu no kājām vienu robotu. Vai arī otrs variants, jāskrien pretiniekam tieši virsū, jo tuvcīņas paņēmieni ir izteikti spēcīgi, kā arī šaujot no tuva attāluma, ieroču spēks pamatīgi palielinās, padarot katru attālinātu kauju pilnīgi bezjēdzīgu. Pa laikam, zemes kaujas pārceļas, no horizontāla virziena vertikālā, kas varētu būt unikāls un interesants pavērsiens, taču tā īstenošana, manī personīgi izraisija nelabuma sajūtu, kameras kustību dēļ.

Image
Līmeņu dizains ir pilnīgi nesaprotams. Piemēram, tuvu spēles sākumam, mums nākas sastapties ar līmeni, kurš reāli ir pilnīgi lieks. Līmeņa sākumā, mums jāizvēlas ieroči, kurus tā pat nebūs jāizmanto visa līmeņa garumā. Pēc tam, bez skriešanas iespejas jāseko NPC varonim cauri džungļiem, 1938. gadā, jāsatiek angliski runājoši maiji, kas dzīvo drupās un jāpārmij 2 rindu bezjēdzīga saruna ar ciema vecāko. Spēles procesa dizains atgādina 80tos, kad nekam tā īsti nebija loģiska pamatojuma. Rodas iespaids, ka visa spēle ir vēl viens pagalam neveiksmīgs spēles mods, kura scenāristi un režisori ir amatieri bez jebkādas pieredzes režijā un scenārija rakstīšanā. Tā vien liekas, ka līmeņu dizaineri ir uz ātro sametuši līmeņus vienu otram galā, pie viena pa ceļam paši arī domājuši sižetu balstoties uz to, kā spēlētājs pārvietojas cauri līmeņiem. Šajā spēlē, praktiski nekam, tā īsti nav loģisks pamatojums, kam vajadzētu būt zinātniskās fantastikas stūrakmenim. Personāži ir tukši, sekli un garlaicīgi. Nav iespējams atcerēties kurš ir kurš, nemaz nerunājot par vārdiem. Dialogi ir bezjēdzīgi, balstīti uz Hollivudas klišejām.

Image
Grafiski spēle neskrien pa priekšu konkurentiem un viduvēji attēlo vājas konsoļu jaudas spējas. Taču te varam vainot galvenokārt, līmeņu dizainerus, kuri nav īpaši centušies ar rotājumiem, vienkārši nododot spēlētājam puspabeigtus tuneļus, kuros veidot kaujas. Personāžu modeļi un animācijas ir multfilmu stilistikā, pamatīgi attālinoties no realitātes un vairāk sekojot Broken Sword/Monkey Island pēdās. Tas vēl mazāk ļāva nopietni uztvert gan uzstādijumu, gan sižetu, kas jau tā, ir ļoti bēdīgi attēlots. Ieskaņojums vismaz ir līmenī. Ierunātie varoņi ir paciešami, taču dēļ personāžu vienslāņainuma, nav tie interesantākie.

Image
Kopumā Dark Void ir pilns ar labām idejām, taču veids kā tas viss ir īstenots, padara spēli viduvēji vāju. Uzstādijums ir interesants - pirms kara Rocketeer uzstādijums ar citplanētiešiem varētu piedot unikālu stilu un visumu uz kura pēc tam būvēt spēļu seriālu. Tā pat spēle satur daudz labas idejas, kas varētu, ja ne revolucionēt spēļu procesu, tad vismaz piedāvāt ļoti specifiskus jauninājumus šuteru žanrā, taču vadības vājums un līmeņu trulums iznīcina visas labās idejas. Dark Void pat nesatur daudzspēlētāju režīmu, un ar vienu pašu, zemas kvalitātes vienspēlētāja kampaņu, nespēj īsti konkurēt pašreizējā spēļu tirgū. Manuprāt, spēlē labas idejas un stilistika nenozīmē pilnīgi neko, ja spēles mehānika un spēlējamība sagādā tādas problēmas un rada nepatiku. Spēle varētu patikt cilvēkiem, kam video spēles nav ikdienas aizraušanās, un kas nespēs tik ātri saskatīt vājības, kas spiežas ārā pa visām vīlēm. Visi pārējie, visticamāk, būs vīlušies, it sevišķi šajā periodā, kad izcilas spēles iznāk gandrīz vai katru nedēļu.

Vienā teikumā: Pamatīga izgāšanās, pateicoties izstrādātāju neprofesionalitātei un nepārdomātai projekta plānošanai.

Pārpublicēts no speeles.com

Return to Grafomānija

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 2 guests

cron