Bioshock 2

[Tomaac]

Šī gada premium spēļu sarakstā, nākamais virsraksts ir sasniedzis patērētājus - Bioshock 2. 2007. gada labākajam šuterim beidzot ir iznācis turpinājums.


Spēles sižetam ir nedaudz sarežģīti izsekot. Neesmu spēlējis pirmo daļu, tapēc padziļināti kopējo ainu nezinu. Zinu tikai, ka darbība norisinās 1950.tajos gados zemūdens pilsētā - Rapture, kuras iedzīvotāji izskatās, ka ir sajukuši prātā un tagad uzbrūk visam, kas kustās. Patiesībā Bioshock ir viena no tām spēlēm, kas pa virsu vienkāršotajam spēles procesam piedāvā filozofiski dziļu tematiku pārdomām līdzīgi kā Dante`s Inferno. Taču neskatoties uz specifisko dizainu un filozofisko uzstādijumu, Bioshock pasaule mani, personīgi, nekad nav uzrunājusi. Tas arī bija galvenais iemesls, kapēc ar šo aprakstu tā vilcinājos un gandrīz vai to neuzrakstiju vispār.


Otrajā daļā mums jāspēlē ar vienu no pirmās daļas pretiniekiem - Big Daddy. Līdz ar to, pielāgots arī ir spēles process. Spēles process ir daudz detalizētāks, kā parastam ikdienas šuterim. Tas, galvenokārt, pateicoties ieroču daudzveidībai. Spēlētajs var tikt pie veselas rindas, krasi atšķirīgu šaujamo, katram no tiem ir 3 veidu munīcija, kas dažadi iespaido upurus. It kā ar to vēl nebūtu gana, kreiso roku, mūsu varonis izmanto, lai veiktu 'maģiskos' uzbrukumus jeb spēlē sauktus par plazmīdiem . Īpašos plazmīdu paņēmienus arī ir iespējams attīstīt, par savāktajiem ADAM punktiem, kā arī iegādāties jaunus.


Izstrādātāji ir visai veiksmīgi izveidojuši līmeņus, lai tos varētu iziet vairākos variantos izmantojos specifiskas spējas un ieročus. Lai gan vizuāli līmeņi nav tik iespaidīgi vai prātā paliekoši, un atgādina tipiskus šuteru koridorus, taktiski, līmeņi ir pietiekami daudzveidīgi un piedāvā daudzveidīgu kauju taktiku izmantošanu. Piemēram peļķes varam izmantot elektrības vadīšanai, vai šaurus koridorus mīnu izlikšanai. Prātā paliek vien pāris vietas visā garajā staigāšanas procesā - Piemēram pilsētas daļas applūšana, vai gaismas izdzišana un pretinieku viļņu atsišana tumsā tieši pirms appludināšanas uzdevuma.


Ik pa laikam šaušanu pārtrauc minispēles. Viena no tām ir ADAM`a vākšana, ar mazo māsu palīdzību. Visupirms jāatrod līķis, no kura, tad mazā māsa sāks vākt ADAM`u, tikmēr spēlētājam no visām pusēm jāatvaira pilsētas iedzīvotāji. ADAM`s ir speciāls resurss, kas piedod Rapture iedzīvotājiem īpašas spējas un acīmredzot izraisa atkarību. Pārējās spēles ir vienkāršas ierīču uzlaušanas, seifu atmūķēšanas, kas maksimāli vienkāršotas, un prasa no spēlētāja veiklību nevis smadzeņu piepūli.

Grafiski spēle nav pārlieku noslīpēta, līdzīgi kā pirmā daļa. Uz maksimālajiem uzstādijumiem, tā izskatās lieliski, taču mazliet zem tiem, pat uz medium settingiem, spēle izskatās patiešam bēdīgi. Kadru skaits, ne vienmēr ir nepieciešamais. Spēli kārtīgi izbaudīt varēs tikai jaudīgu datoru īpašnieki, pārējiem vizuāli tā atgādinās 2004. gadu.


Ieskaņojums ir izcils. Personāžu ierunātie teksti, bieži vien pārspēj vizuālo attēlojumu. Tā pat muzikālais pavadijums un fona skaņas, lieliski palīdz noturēt atmosfēru, kura noslēpumainības trūkuma dēļ, šoreiz ir mazliet iedragāta. Spēlētāju nemitīgi pavada sarunas ar klāt neesošiem personāžiem, un gari, apnicīgi filozofiski monologi, no topošo pretinieku puses, kas nebeidz borēt savu aprobežoto un nepamatoto skatu uz civilizāciju. Bieži vien gribas vienkārši izslēgt visus radio uztvērējus līmenī, un doties pa taisno pārmācīt apnicīgos 'dīdžejus'. Ja visām apspriestajām idejām būtu intriģējošs sižetisks ievads, kas spēlētāju vairāk censtos ievilkt tieši spēles filozofiskajā pusē, nevis trulā šaušanas procesā, fona monologi noteikti saņemtu vairāk pozitīvu atsauksmju. Tā vietā, jau sākumā, spēlētājs tiek nomests notikumu epicentrā un vienīgais, kas tiek prasīts, ir skriet un saurbt katru pretīmnācēju. Atšķirīga pieredze varētu būt 1. daļas faniem.


Lielākās izmaiņas no pirmās daļas, galvenokārt ir daudzspēlētāju režīms, kas lielos vilcienos neatšķiras no jebkura cita fantastikas šutera, vienīgi remdē fanu slāpes pēc zemūdens pilsētas padedzināšanas kopā ar draugiem. Spēlēšanas veidi ir vairāk vai mazāk nomaskēti tie paši vecie. Jebkurā gadijumā, manuprāt, Bioshock ir un paliek vienspēlētāja spēle, kurai uzsvars ir uz atmosfēru, stāstu un unikālu kaujas sistēmu, un daudzspēlētāju režīms šajā gadijumā, tikai palīdzēs izdevējiem ilgāk noturēt spēlei mākslīgi palielināto cenu.

Kopumā Bioshock 2 ir pamatīgs veltījums pirmās daļas faniem. Vairs nekādu pārsteigumu. Salīdzinoši netipisks un interesants kaujas process, kas varētu patikt cilvēkiem, kam vienkāršā šaušana ir apnikusi. Grafiski spēle nav nooptimizēta priekš viduvējiem datoriem, un tās galvenā mērķauditorija ir spēcīgu ierīču īpašnieki. Lai gan pirmās pāris stundas, specifiskā kaujas sistēma liekas saistoša, pēc dažām stundām, tā joprojām nemainās un paliek nomācoši vienveidīga. Spēle patiks, pievilcīgu šuteru īpašniekiem, taču dzīvi mainošu pieredzi no šī projekta nesagaidīsiet. Vismaz priekš manis, ir vairāki šaujam gabali, ko uzspēlēt labprātāk par šo. Kopējā spēles kvalitāte noteikti ir augstā līmenī. Taču pateicoties skillu sistēmai Bioshock 2 un Mass Effect 2, manuprāt, šoreiz ir vienā Action-RPG katlā, un vismaz starp šiem diviem projektiem, ME2 pilnīgi noteikti ir stipri labāks gala produkts brīvā laika nosišanai.



Platformas: PC,X360, PS3
Izdevējs: 2K
Izstrādātājs: 2K
Izdošanas datums: 9.02.2010

Vienā teikumā: Vēl viens Bioshock, kas vairs neatstāj spēlētājus ar puspavērtu muti, taču piedāvā interesantu un neierastu šutera pieredzi.

Parpublicēts no