Žanrs: Adventure
Izstrādātājs: Big Fish Games / Griptonite Games
Izdevējs: Nintendo
Platforma: Nintendo DS
Spēlētāju skaits: 1-4
Lielu DS īpašnieku daļu sastāda cilvēki, kuriem patīk vienkāršas spēles, ar ko kavēt laiku uz pāris minūtēm . Ar šādiem spēlētājiem firma Big Fish Games pelna ar savām populārajām Mystery Case Files (turpmāk tekstā MCF) spēlēm, kas satur interaktīvus stāstus ar Where's Waldo tipa geimpleju. Ieguvusi popularitāti uz PC un Mac platformām, MCF saņem arī kabatas versiju MCF: MillionHeir.
Katrā MCF daļā kāds izdara ko sliktu (piemēram, slepkavību vai nolaupīšanu), un spēlētājam ir jāiejūtas detektīva ādā, kura darbs ir "meklēt un atrisināt", iztaujājot aizdomās turamos, uzrokot pierādījumus un aizturot noziedzniekus. MillionHeir sākas ar miljonāra Phil T. Rich (izstrādātājiem ir laba humora izjūta) pazušanu, kurš acīmredzot ir ticis nolaupīts no savas pretīgās savrupmājas. Uzdevums, meklējot galvenokārt ar sižetu nesaistītus priekšmetus, ir viņu atrast.
Pirmais solis izmeklēšanā ir intervēt visus ar miljonāru saistītos cilvēkus, lai redzētu, vai kādam ir motīvs nolaupīt veco naudas maisu. Ace Attourney fani visticamāk būs vīlušies ar šīs spēles aizdomās turamo iztaujāšanas procesu. Pheonix Wright sērijā šis spēles aspekts lieliski atklāj personāžu raksturu, viņu motīvus un attīsta sižetu. Piedevām tas ir interaktīvs, ļaujot atrast visas nesakritības cilvēku teiktajā. Diemžēl MillionHeir sižets pret to ir kā svece vējā.
Viens pēc otra tiek iztaujāti dīvaini personāži: kovboji, racēji, pusaizmigušas aktrises, pavāri. Tiek dotas īsas norādes par viņu attiecībām ar pazudušo miljonāru. Tas kalpo kā aizbildinājums, atvainojiet, iemesls meklēt apslēptus priekšmetus vietās, kas ir gandrīz tikpat pilnas kā izgāztuve. Katram aizdomās turamajam ir divas līdz piecas vietas, no kurām tikai viena ir saistīta ar to personāžu. Atklātajiem pavedieniem nav nekāda sakara ar sižetu. Jāmeklē dažādi, katru reizi atšķirīgi priekšmeti, kas norādīti sarakstā, piemēram, suņi, kaķi, mājsaimniecības priekšmeti. Daži no tiem ir atklāti, bet citi - paslēpti ēnā vai saplūst ar fonu. Ir arī tādi, kurus var atklāt tikai ar interakciju, piemēram, aizverot vai pārgriežot, un tādi, ko var ieraudzīt vienīgi ar īpašu aprīkojumu (rentgena stariem, zemūdens brillēm).. Reizēm priekšmetus nav tik viegli atrast un nākas ilgi čakarēties. Par laimi ir iespēja izmantot norādes, kuru skaits gan ir ierobežots, taču, kad tās beidzās un neko neizdodas sameklēt, man ir sajūta, ka savu laiku varētu tērēt labākām nodarbēm.
Papildus jebkādu priekšmetu meklēšanai ir citi izmeklēšanas aspekti kā, piemēram, minispēles. Nāksies meklēt pirkstu nospiedumus un tīrīt priekšmetus. DNS analīzes tiek veiktas Tetris līdzīgā minispēlē un papildu informācija no personāžiem bieži vien tiek gūta, saliekot puzles pa gabaliem vai slidinot fragmentus līdz izveidojas bilde. Kaut kāda iemesla dēļ sižets ir atkarīgs no atšķirību meklēšanas divos šķietami vienādos attēlos. Lai atklātu vairāk aizdomās turamo, nāksies iemācīties strādāt ar dažādiem dīvainiem rīkiem.
MCF sērija ir pazīstama kā vienspēlētāju piedzīvojumi, un arī MillionHeir single player ir galvenais režīms. Ir pieejamas divas iespējas - Story un Quick Play, kas atšķiras ar to, ka pirmajā ir kaut kāds sižets. Sākotnēji ir pieejamas divas sarežģītības pakāpes, trešo var atslēgt. Var iegūt arī trešo vienspēlētāja režīmu Treasure Hunt, kas ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo tas nepiedāvā gandrīz neko jaunu. Million Heir ir arī daudzspēlētāju režīmi diviem un četriem cilvēkiem, kuros jādara tā pati mantu vākšana, tikai pa gājieniem. Tie ir tikpat aizraujoši kā gaidīšana rindā ēdnīcā.
MillionHeir liek vilties. Ja to stādītu priekšā vienkārši kā minispēļu kolekciju, papīrplānajam sižetam nebūtu nozīmes, taču Adventure žanrā stāstam ir liela nozīme. Geimplejs gan nav tik slikts kā naratīva, bet nav arī daudz labāks. Sarežģītības pakāpe, izņemot augstāko, vairumam būs par zemu. Mīklas ir tik vienkāršas un satur tik daudz norāžu, ka nav iemesla domāt.
Par spīti līdz šim apskatītajiem spēles aspektiem, tā izskatās un izklausās visai labi. Foni ir krāsaini un ar daudzām detaļām, dažviet ir arī animācijas. Priekšmetu ir ļoti daudz un dažādi. Vienā lokācijā pat atradu kaut ko līdzīgu Latvijas karogam. Man ne pārāk patīk, kā ir uzzīmēti cilvēki. Meklēšanas laikā var dzirdēt fona trokšņus un vienkāršu ambient mūziku, kas fonam piešķir dzīvību, bet skaņu efekti mēdz krist uz nerviem.
Kopumā MCF: MillionHeir nav slikta spēle, taču tā neliek domāt kā Professor Layton, nav tik aizraujošā kā Ace Attourney sērija, un tai pietrūkst klasiskas piedzīvojumu spēles dziļuma. Tā izskatās un izklausās visai labi, taču garlaicīgais sižets un geimplejs to pamatīgi pasliktina. MillionHeir ir viegli saprotama un der dažādai auditorijai, taču ir pārāk vienkārša.
Geimplejs: 6
Grafika: 8
Skaņa: 7
Aizraujošums: 6
Kopvērtējums: 6,5
