Par to, kas ietekmēja Silent Hill un ko ietekmēja tā [Pt. 2]

Spēļu apskati, features un tamlīdzīgi burtiņi dzimtajā valodā.
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Par to, kas ietekmēja Silent Hill un ko ietekmēja tā [Pt. 2]

Postby Disfigurator » Feb 19th, '09, 17:13

TURPINĀJUMS
Sākums bija te


=========================================================================================
IETEKMĒJĀS:
=========================================================================================


No sākuma, citēšu wikipedia:
Wikipedia wrote:The games' developers have acknowledged that they are fans of the film Jacob's Ladder and its technique of inducing fear through a more psychological level of perception. The films of David Lynch are also acknowledged to be an influence on Silent Hill. The series also borrows elements from Stephen King's novella The Mist and Richard Matheson's I Am Legend. The movie "Session 9" was also an influence and Silent Hill 3 features a homage to the movie.


Pavisam gari, reizē īsi runājot, ietekmes var izlobīt no manis rakstītā te: http://klab.lv/users/disfigurator/tag/silent+hill
Bet, linka došana neveido rakstu, tamdēļ izķidāšu visu sīkāk:

Jacob's Ladder
Pirmais mākslas darbs, kuru no Wikipedia resursā minētajām ietekmēm es ņēmu novērtēt un pēc noskatīšanās, 2008. gada 12. jūnijā uzrakstīju cildinošu recenziju, kurā rakstīju:
1990. gada psiholoģisku šausmu/mistērijas/drāmas filma, kuru iesaku absolūti visiem labas drāmas, labas mistērijas un lielisku šausmu filmu cienītājiem.
Jacob's Ladder ir filma, kura savu ieteikmi ir visai spēcīgi atstājusi uz vairākiem mākslas paveidiem, kuri dzima pēc tās.
Sevišķi šausmu kino ir ietekmējies no Jacob's Ladder radītāju idejām un viena konkrēta baidīšanas paņēmiena, par kuru labāk neizteikšos smalki, lai nesabojātu skatīšanās prieku.
Teikšu tikai to, ka haotiskā un ellīgi bailīgā (subjektīvi) galvu kratīšana ir dzimusi JL radītāju galvās... Vēlākās filmas (Ringu sērija, The Ring sērija, arī Gothika un virkne citu filmu) ir šo paņēmienu "nočiepušas" un apstrādājušas, liekot skatītāju matiņiem celties stāvus baiļu dēļ, nu jau teju divu dekāžu garumā.

Arī citus mākslas paveidus filma ir ietekmējusi, sevišķi videospēļu sēriju Silent Hill, kuras veidotāji, acīm redzot, tik ļoti mīlējuši un mīl šo filmu, ka spēlē ir gan filmā atrodami ielu nosaukumi, citas vietas, gan personu vārdi, nemaz nerunājot par galvu kratīšanas elementa izmantošanu spēlē un kopēju mistērijas putriņu, ietekmētu no filmas, vistuvāk atspoguļotu Silent Hill pirmās daļas BAD endingā...

Filmu esmu redzējis tikai vienu reizi, šīs nedēļas sākumā. Atceros to, ka pēc filmas noskatīšanās ilgi domāju par to, un joprojām turpinu domāt un brīžos, kad atmiņā ataust filmas baisākie psiholoģisko šausmu momenti, mani neprātīgi pārņem patikas un baiļu skudriņas.
Pēdējo reizi šādi baidīts tiku tikai spēlējot Silent Hill un Fatal Frame sērijas videospēles.

Atskatoties uz recenziju, secinu, ka tā ir nepelnīti pieticīga. Bet no otras puses - cilvēki ir slinki...

---

Session 9
Kādu laiciņu pēc Jacob's Ladder baudīšanas aizmeklējos līdz Session 9. Filmu nopirku tīri pašas filmas dēļ, vēl nezinot tās saistību ar Silent Hill. Un 2008. gada 2. oktobrī rakstīju:
Lēngaitas psiholoģiska šausmene (ASV), kura NEPATIKS tiem tukšpauriem, kuri par labu filmu spēj nosaukt tikai tādu filmu, kuras stāsts pazūd zem specefektu mūriem. Bet šajā filmā ir baudāms averss - stāsts ir, specefektu teju vispār nav, izņemot dažus kinematogrāfiskus izgājienus un audiocilvēku spēlītes ar skaņām!

Kad domāju par šo filmu, prātā nāk kāda filmas recenzētāja teiktais iz IMDb, proti: "Some movies are just too good for people". Asociācija, kura radusies pateicoties labajai recenzijai un minētajai preambulai. Filmu nopirku tikai un vienīgi tā iemesla dēļ, ka vēlējos dziļi psiholoģisku Horror filmu - bez jebkādiem liekiem mēslojumiem - tīru psiholoģiju un tās dzemdinātas bailes, neizpratni, apjukumu. Vienvārd - vielu, par kuru domāt filmas laikā, pēc tās un vēl pēc n-tās noskatīšanās, meklējot daudzās norādes, pavedienus un arī references (homage) uz citiem mākslas darbiem.

Jocīga, bet patīkama sagadīšanās:
Tas, ka esmu prātā pists Silent Hill universa upuris, nevienam manis pazinējam nav noslēpums un apgalvojuma pierādījumi meklējami teju katrā 3. manā rakstā.
Tad nu, aplūkoju filmas vāciņu un dabūju ar attālu "deja vu" āmuru pa pieri - "kaut kur es to ratiņkrēslu iekš tādas pat dislokācijas esmu redzējis", nodomāju, "lai gan zinu, ka filmu neesmu redzējis. 100% zinu!"
Pagāja kāds laiks, līdz konstatēju - tā tak ir nepārprotama reference uz Silent Hill 3!!! (pareizāk sakot iekš SH3 (2003. gads) ir reference uz Session 9 (2001. gads)). Interesantais un pārsteidzošais ir tas, ka filma, kuru pirku tīri tās intereses dēļ, kuru izraisīja filmas prologs, izrādījās piebāzta ar referencēm uz Silent Hill. Tas liek uzdot jautājumu - vai šī mānija vārdā Silent Hill kādreiz no manis atkāpsies, ibio? Es ceru, ka ne, hehe.

Ja izdalam references, tad iegūstam šādu listi:
1. krēslaini izgaismoti ratiņkrēsli iekš gaiteņa (un ratiņkrēsli vēl vairākās vietās)*;
2. monētas (ir abos mēdijos, savienojas caur dokumentu iekš SH3 un notiekošo iekš Session 9);
3. dokumenti iekš SH3 pavisam, pavisam nemanāmi atsaucas uz Session 9, tēlu Hank;
4. Sekojošas abstraktas, bezpersoniskas briesmas – fobijas vai vienkārši neizskaidrojamas briesmas, kuras seko (iekš SH3 Haunted House seko sārta, nāvējoša enerģija, no kuras jāmūk kā no elles, bet iekš Session 9 – ha, nespoilošu);
5. “Fear is a place” – SH’īgāk vairs nevar pateikt!;
6. gan jau vēl kāda savstarpēja atsauce ir.

Bet nedomājiet, ka filma savā stāstā ir saistīta ar Silent Hill. Nav. Tās ir tikai dažas references, kuras redzamas ir tādiem fanātiem, kā es. Spēles nezinātāji neko lieku un tādu, kas neiekļaujas kontekstā, neieraudzīs. Filmas stāsts ir absolūti citāds un vienīgie kopelementi ar SH universu ir stāsta pasniegšanas maniere un tā sašķeltā daba un daļa atmosfēras.
Stāsts, kuru filmas laikā domājot līdzi likt kopā gabaliņu pa gabaliņam. Stāsts, kurš viennozīmīgi liks domāt, pretējā gadījumā tā izprašana nav iespējama. Un ja esi amerikānis, tad Tev nepatīk tas, ko Tu nesaproti (lol).

Session 9 ir bagāta ar idejām, tēlu psiholoģiskās dabas atveidošanas manierēm, stāsta būvēšanas paņēmieniem un teju vai ir piesātināta ar domājoša cilvēka atmosfēru. Un šim visam ir piemests klāt nedaudz (subjektīvi) Horror elementu, kas stāstu padara par pieticīgi un patīkami tumšu.

Tumsa, mīklains stāsts, B-Horror, SH references, tēlu psiholoģija, to mijiedarbība, lozungsuz DVD vāciņa “Fear is a place” – izklausās pēc receptes lieliskai izklaidei, vai ne?


---

Сталкер
Un šodien uzrakstīju par 1979. gada padomju kino šedevru Stalker. Filmā pamanīju interesantu korelāciju - Zona ir pārsteidzoši līdzīga Silent Hill pilsētai Silent Hill 2 personā. Stalker recenzijā saistībā ar Silent Hill rakstīju:
Es kā videospēles mīlošs cilvēks nespēju nepamanīt korelācijas – līdzīgs koncepts par šādu vietu ir filosofiskajā, lēndabīgajā un šausminošajā videospēlē Silent Hill 2 – daļa no videospēļu sērijas, kura ietekmējusies no tādiem mākslas darbiem kā Adrian Lyne filmas Jacob’s Ladder, Brad Anderson filmas Session 9, kā arī no Deivida Linča darbiem un daudziem citiem filosofiskiem, apcerīgiem darbiem.
Silent Hill ir pilsēta, kura ne tikai atspoguļo slēptāko un netīrāko iz cilvēka psihes un dvēseles dzīlēm, bet arī manifestē to dažādu grotesku figūru veidolā, piešķirot manifestētajam biedējošu abstrakcionismu, simbolismu un kontekstu, liekot protagonistam konfliktēt ar šīm šausminošajām, neapzinātajām sevis paša manifestācijām monstru, dēmonu, ilūziju, vīziju un atziņu iemiesojumā. Tā ir vieta līdzīga Zonai ne tikai šajā izpratnē, bet arī vizuālajā atainojumā – tā ir pamesta, reiz pašpietiekama pilsēta ar savu laika ritējumu, savu traģisko stāstu un saviem likumiem. Un caur šo pilsētas un Zonas kopīgo spēju būt vai nu par kāda personisko elli, purgatoriju vai paradīzi (viss ir atkarīgs no aplūkojamā tēla psihes), Silent Hill metafiziski, līdzīgi kā Zonu, varam skatīt kā dzīvu būtni – sarežģītu, intelektuālu, simbolismiem pilnu sistēmu, kura tēliem uzliek nevienu vien pārbaudījumu, kurus izturot var nonākt pie atbildēm un vēl čupiņas jautājumu. Lieliska, estētiska un fascinējoši dziļa, tumša, groteska baisa videospēle, kurā ir ar līdzīgu būtību apveltīta mūzika hipnotisko ritmu ziņā. Tikai šeit tas ir panākts ar tumša, melanholiska un agresīva Dark Ambient/Industrial žanru savienojumu, padarot gan spēles vizuāli māksliniecisko estētiku, gan stāstu un šos simbolus par kontekstā uzrunājošiem un dziļi biedējošiem. Spēle, kura izraisa pārdomas par cilvēcīgo, kuras nav izsmeļamas i ne nedēļas, i ne mēneša, i ne (domājams) vairāku gadu laikā. Spēle, kura līdzīgi lielu režisoru konceptam kinematogrāfijā, ir spēlējama vairākkārt, meklējot atbildes ne tikai uz protagonista, bet arī uz saviem jautājumiem, pa ceļam saliekot dažādas stāsta puzles daļiņas kopējā, brīvi interpretējamā stāstā.
Un daļa no šīs daudzšķautņainās Silent Hill būtības ir saglabāta arī spēles ekranizācijā uz lielā ekrāna, kuru ar smagu darbu ir paveicis franču izcelsmes režisors Christophe Gans, kurš specializējas Fantāzijas un Šausmu žanros un radījis tādas filmas kā Crying Freeman un Le Pacte des Loups (Brotherhood of the Wolf).




=========================================================================================
IETEKMĒJA:
=========================================================================================

Iespējams, ka pirmā lieta, kuru pamanīju, kura bija ietekmējusies no Silent Hill spēlēm, bija Silent Hill filma, kuru esmu skatījies vismaz padsmit līdz divdesmit reižu, bet kura joprojām spēj mani pievilkt pie sevis. Un pēc n noskatīšanās reizēm, 2008. gada 22. oktobrī uzrakstīju:
Pietiekami daudz esmu runājis par to, kā es saprotu filmu un tajā notiekošos procesus, to iniciatorus, secību un vispār – kamdēļ viss tas ir tā, kā ir. Visbiežāk gan nākas skaidrot savu filmas beigu redzējumu. Tā kā tas ir jādara visai nereti, izdomāju uzrakstīt savu filmas interpretāciju visiem turpmākajiem interesentiem.

Vispārēji:


Režisors – Cristophe Gans, kurš sevi definē par ļoti lielu Silent Hill fanu esam un savas idejas realizācijai viņam vajadzēja piecus gadus – lai ideju, scenāriju, tēlus un filmas dizainu saskaņotu ar Silent Hill autortiesību turētājiem – Konami.
Pēc visas šīs neatlaidības un apņēmības, mīlestības pret Silent Hill bezprecedenta universa daili, mums ir filma, kura veidota pēc psiholoģisku šausmu piesātinātas videospēļu sērijas ar tādu pat nosaukumu – Silent Hill.
Tajā ir apvienotas pirmās trīs šīs spēļu sērijas daļas - to elementi, par sakni ņemot Silent Hill pirmās daļas protagonistus, antagonistus un notikumus, kā arī palielu daļu vizuālā dizaina; Silent Hill 2 antagonistus un daļu vizuālā dizaina, Silent Hill 3 notikumus un atlikušo daļu vizuālā dizaina, klāt piemetot pašu filmas veidotāju radītus antagonistus un notikumu virknes, korelācijas, stāsta mīklas un citus Silent Hill’īgus elementus.

Nedaudz konkrētāk par elementiem no spēlēm:
No pirmās un trešās daļas (trešā ir pirmās tiešs turpinājums) ir ņemts stāsts, tā galvenie elementi un tēli (pamatā no SH1):

Protagonisti:

Alessa Gillespie/Cheryl Mason (filmā: Sharon da Silva/Dark Alessa);
Cybil Bennett;
Lisa Garland;
Rose da Silva (filmā aizvieto Harry Mason).

Antagonisti:

Grey Children (vai arī Mumblers iekš SH1 PAL versijas);
Janitor;
Creeper;
Dahlia Gillespie;
Dark Nurse;
No otrās daļas (nesaistīta ar 1. un 3. daļā notiekošajiem procesiem, stāstu) mums ir:
Pyramid Head;
Lying figure;
Creeper;
Mary (filmā: Alesas kā pēdējā bosa inkarnācijas vizuālais dizains);
Bubble Head Nurse.

Lai labāk izprastu visnotaļ komplicētās tēlu un notikumu savstarpējās saiknes, ir nedaudz jāanalizē tās daļas stāsts, kurš ir filmas stāsta pamatā.

Silent Hill pirmās daļas stāsts īsumā:


Spēles režisors: Keiichiro Toyama

Spēle atveras ar FMV filmiņu, kurā Harijs un Šerila dodas izbraukumā uz kūrortpilsētu Silent Hill. Ir tumšs, vāji izgaismots ceļš, kurš ved cauri kalnu ceļu līkločiem. Garām pabrauc policiste ar motociklu (Sibila). Ceļš turpinās - Harijs pamana, ka motocikls ir nokritis ceļa malā, pie kalna, bet neapstājoties turpina ceļu, vien pavadīdams motociklu ar skatienu. Pēcāk uz ielas parādās kāds skolnieces tēls un Harijs, lai izvairītos no nenovēršamās sadursmes, strauji bremzē un apvidus mašīna, kurā ir abi protagonisti, nododas nekontrolējamai sānslīdei, līdz avarē – spēle satumst... Harry pēc avārijas atgūstas un dodas meklēt Šerilu (ideja bez šaubām ņemta no 1986. gada click ‘n point adventure spēles Uninvited), kura tiek vilkta aizvien dziļāk Silent Hill dzīlēs, drīz vien viņas tēlam nozūdot miglā, atstājot aiz sevis vien soļu skaņas. Harijs dodas pakaļ soļu skaņai, lai periodiski redzētu soļu skaņu radošo meitas tēlu un, lai kopā ar meitu tiktu ievilkts daudzajos Silent Hill universa groteskajos notikumos.

Tātad, pirmā daļa ir par tēvu, kurš ir zaudējis sievu un netaisās zaudēt vienīgo savu dārgumu – meitu. Absolūti neapstrīdama motivācija, lai mērķa sasniegšanai nekas nešķistu pārāks par šo motīvu. Bet tas ir stipri virspusējs skatījums. Īstā jēga: Spēles laikā iepazīstamies gan ar vienīgo varas pārstāvi – policisti Sibilu, gan ar Silent Hill reliģisko kultu The Order, gan ar tā piekopējiem Dāliju, Dr. Kaufmani, gan ar Lisu (multiplās personības radījušās Alesas kopēja, aprūpētāja slimnīcā), kā arī ar Alesas ciešanas manifestējošiem antagonistiem: Mumblers, Air Screamers, Groaner, Creeper, u.c; kā arī ar Silent Hill notikumiem, kurus tāpat rada atriebību alkstošā, 7 gadus reliģisku motīvu mocītā Alesas psihe (meitenei kopš bērnības piemīt telekinētiskas spējas un personību šķelšanās brīdī viņai ir 14).

Visus notikumus spēlē motivē The Order reliģiskais kults, tā reliģiskie priekšstati un kulta vadones Dālijas meita Alesa, kura ir tikusi upurēta reliģisku motīvu dēļ, bet palikusi dzīva un mocību gaitā radījusi vairākas personības ar tālejošu mērķi – lai kādu dienu, kad laiks būs pienācis, šīs ciešanas tiktu pārtrauktas, proti, lai Alesa mirtu.

”Silent Hill writer Hiroyuki Owaku described Alessa's situation as one of "obsession", wherein "the object of Alessa's obsession was only for herself to cease to exist. It is a sentiment rooted in benevolence". As Alessa is rendered immortal while acting as the vessel for her faith's unborn god, she becomes affixed to the idea of escaping life to die. Her appearance changes depending on the place within which she resided, as her most negative emotions are concentrated in certain locations that hold significance to traumatic experiences in her past.”

“The principle behind her [Alessa's] behavior is that she desires to escape from suffering. It will become easier to understand if I say 'to die'.”

“Team Silent originally intended to name her "Asia" after Italian film director Dario Argento's daughter, Asia Argento, but dropped it in favor of "Alessa" when they decided that it was much too uncommon a name. The character is represented by the Empress card in Silent Hill's Tarot symbology.
Although Alessa is not always physically present throughout gameplay, her presence is reinforced by symbolism. Images of wheelchairs, bloody bandages, and halved things are suggestive of her hospitalization and death, and rotating objects such as fans and valves are indicative of her constant cycle of death and rebirth. The burns suffered in her mother's ritual are reflected in writhing shadows and the twisted movements of Silent Hill's creatures, and her rejection of the cult's teachings and of herself as the conduit for calling forth its god are marked by blood-red background tones, recurring bad dreams, and afterimages.”


It visi antagonisti, protagonisti un notikumi šajā spēlē ir saistīti ar šo reliģisko kultu un tajā cietušo Alesu, caur kuras būtību un miesu kulta locekļi vēlas dzemdināt Dievu un radīt paradīzi...
Šķiet, ka ar šādu spēles scenārija apskatu pietiks, jo, lai atspoguļotu visu, būtu nepieciešama teju vai vesela grāmatiņa un, lai gan esmu izgājis spēli sešas reizes, nedomāju, ka es būtu gana kompetents, lai to sīki un smalki skaidrotu – to var tikai Pats Radītājs.


------------------------------------------------
Papildus par Silent Hill universa tēliem, radījumiem – info no Radītāja:
http://www.translatedmemories.com/bookp ... lation.jpg
http://www.translatedmemories.com/bookp ... racter.jpg
http://www.translatedmemories.com/bookp ... eature.jpg
http://www.translatedmemories.com/bookp ... eature.jpg
Silent Hill 3 stāsts īsumā: http://www.translatedmemories.com/bookp ... review.jpg
http://www.translatedmemories.com/bookp ... racter.jpg
------------------------------------------------


Tagad, kad ir zināma tās spēles būtība, kura ir filmas pamatā, var aplūkot to.

Filmas stāsts, notikumi un neliela to analīze:


Ņemot vērā to, ka filmas pamatā ir Silent Hill pirmās daļas stāsts, filmas stāsta saknē ir meitenīte Šērona (Šerila iekš Silent Hill 1; Heather un Šerila iekš Silent Hill 3), kura tiek saukta uz Silent Hill pilsētu, lai tā atkal apvienotos ar otru Alesas personības daļu (ko nešaubīgi var noprast filmas otrajā pusē) – Tumšā Alesa (mazā, atriebes kārā Šēronas dvēseles “dvīne”, kuru, tāpat kā Šēronas dvēseles daļu, radīja kulta ceremonijā cietusī Alesa (tātad, filmā arī ir saglabāts multiplo personību elements)). Saukšana izpaužas kā bīstama mēnessērdzība (atspoguļota filmas sākumā) un runāšana miegā, kuras laikā tiek pieminēta pilsēta Silent Hill. Vecāki (Christopher da Silva, Rose da Silva) nepaliek vienaldzīgi un meklē ārstniecības metodes – gan medikamentus, gan psihoterapijas.
Filma mums atspoguļo viena metodi – tiešu sauciena apmierināšana, lai izzinātu un saprastu. Tas arī tiek darīts un nākamie filmas kadri jau ir tieša Silent Hill pirmās daļas sākuma apspēlēšana – brauciens, avārija, pamošanās, tai sekojošā neizskaidrojamo notikumu, šķietamo murgu sākšanās, vēl daudzu citu “murgu” piedāvāšana, uztverto notikumu analīze un kulminācija pēc tās – tipiska J-Horrror receptīte.
Tāpat kā spēlē – viens no vecākiem (spēlē – Harijs; filmā - Roze) cenšas atgūt savu bērnu un šīs mazās dvēselītes daļas meklējumos tiek ievilkts aizvien dziļāk un dziļāk šajā Silent Hill pilsētā, kurai ir vairākas realitātes (to uzbūve ir nedaudz atšķirīga no pirmās daļas: 1) parastā, pamestā kūrortpilsēta, kuru redz izmeklētājs un Kristofers; 2) miglainā, pamestā Silent Hill spoguļrealitāte ar nogrieztajiem ceļiem un degošiem bezdibeņiem to vietā – realitāte, kurā atrodas reliģiskā kulta dalībnieki, Šērona un Roze; 3) tumšā un groteskā Silent Hill spoguļrealitāte, kurā notiek visniedomājamākais – sastapšanās ar vistumšāko, visgroteskāko Silent Hill daļu – saukta arī par The Otherworld.
Visas realitātes un to pārejas rada Alesa (upurētā, šo 2 meitenīšu personību/dvēseļu “māte”), kuras atriebes kāre un naids ir tik stiprs, ka tas sāk mainīt pasauli ap sevi (citāts no filmas: Dark Alessa: “When you're hurt and scared for so long, the fear and pain turn to hate and the hate starts to change the world.”) – viņa rada mazo, tumšo Alesu (Dark Alessa), kura tad arī dara “mātes” netīros darbiņus – atriebes dēmons – tā to var arī uztvert, lai saprastu labāk.

Tad nu šīs abas Alesas ir tās, kuras ļauj vai neļauj kādam ienākt šajās dažādajās Silent Hill dimensijās, kuras neredz citi (miglas klātā Silent Hill un Otherworld), ko lieliski apliecina Dālijas sacītā rindiņa, kad Roze viņu satiek pirmo reizi: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”.
Ņemot vērā to, ka Šērona ir atlikusī sadalītās dvēseles daļa, kura ir jāatgūst, lai atkal apvienotu sadalīto personību, abas dāmas (Šērona un Roze) tiek ielaista miglainajā realitātē, vēlāk arī iekš Otherworld. Bet citi filmas tēli (vīrs un izmeklētāji), netiek laisti iekšā šajā miglas realitātē, kur nu vēl groteskajā Otherworld, jo tie ir potenciāls drauds plānu realizācijai un vienkāršs traucēklis.
Abas šīs Alesas diktē ne tikai notikumu vides, bet arī notikumu pamatmotīvus – piespēlē progresa gūšanai kritiskus elementus (zīmējums uz ielas, no kura Roze noprot, ka jādodas uz skolu; viesnīcas atslēgu piekariņš apkopēja (Janitor) mutē, no kura noprot, ka jādodas uz viesnīcu, kā arī piespēlējot melno darbiņu darošo Alesu kā tēlu dažādos kritiskos momentos, u.tml).
Tātad, abas Alesas kontrolē gan šīs divas Silent Hill realitātes, gan notikumus. Bet viņas kontrolē vēl kaut ko: tāpat arī šie monstri ir abu Alesu radīti tēli, kuri reprezentē gan skolēnus, kuri skolā Alesu (sadegušo) mocīja un pazemoja (tēls: Demon Children un Mumblers iekš spēles jeb Gray Children iekš filmas), gan apkopēju, kurš seksuāli izmantoja Alesu (sadegušo; tēls: Janitor – tas, kurš tualetēs bija saistīts ar dzeloņdrātīm un kura mutē bija viesnīcas atslēgas piekariņš, un kurš kļuva aktīvs iekš Otherworld). Arī pārējie filmas tēli – kulta locekļi daļēji ir abu Alesu ietekmē - līdz filmas beigām šī reliģiskā kulta locekļi bija atraduši izeju no soda par savu rīcību (Alesas upurēšana) bet beigās, kad abas dzemdinātās personības bija gatavas apvienoties un kad tika atrasts risinājums kā sodīt kulta locekļus, varēja notikt atriebība – Otherworld pārņēma arī baznīcas telpas un kults nežēlīgā veidā tika novākts no zemes virsmas (saldais ēdiens acīm un ausīm – tāpat kā visa filma).
Abas Alesas kontrolē it visu, kas notiek šajās divās citādajās Silent Hill realitātēs.

Redzam, ka filmas stāsts ļoti pieturas pie pirmās spēles pamatidejām (spēlē tāpat visu noteica kults un kontrolēja abas Alesas, bet mazo Alesu vēl kontrolēja Dālija) un brīvi interpretē dažus notikumus, tēlus.
Silent Hill universa kopējais stūrakmens – plašs, dziļš simbolisms, jēgpilnums (katrai lietai, notikumam un teju gandrīz katram uzrakstam uz sienas ir sava jēga) un groteskās realitātes, to maiņa – šis viss ir gan spēlēs, gan filmā.
Bet tagad parunāšu par šī raksta radīšanas cēloni.



Silent Hill filmas beigas, to analīze:


Filma atstāj visai brīvi interpretējamas beigas, atstāj vietu, kur domāt un vēlēšanos skatīties vēl un vēl, lai izprastu; interpretācija tiešā veidā ir atkarīga no tā, cik šīs stāsta “puzles” detaļas skatītājs ir filmā pamanījis.
Atļaušos uzskatīt, ka esmu pamanījis to vairumu, līdz ar to, piedāvāju savu skaidrojumu:

[Reveal] Spoiler:
Par beigām es sliecos uzskatīt to notikumu secību, kas sākas brīdī, kad Roze ar Sibilu dodas uz slimnīcu, lai ar liftu dotos līdz dēmona apartamentiem.
Kad tie tiek sasniegti (Alesas slimnīcas telpa, kur viņu kopj Lisa), tumšā Alessa sāk skaidrot notikumus, starp rindiņām un virs tām norādot uz dažādiem filmas simbolismiem, tēliem, notikumiem un to izcelsmi, saistību.
Pēc paskaidrojumu sniegšanas tumšā Alesa iemiesojas Rozes ķermenī, lai tādējādi tiktu pie iespējas realizēt loloto atriebību (varētu iekļūt baznīcā). Mirkli pēc tam, filma mums sniedz nelielu interpretāciju par Lisa izskatu/likteni, kurš momentāni atgādina spēlē redzēto, vienu no skumjākajām FMV filmiņām, kādu vien esmu redzējis.

Kad Roze nonāk baznīcā, tā tiek savainota, lej savas asinis uz altāra, caur kurām “iztek” arī iemiesojums un nu sākas elle – tās vārdi ir vaļā un caur tiem nāk personību māte Alesa (aptuvens Kristofera citāts iz filmas, bērnu patversmē, kad viņš pratina mūķeni: “She must be about 40 now!”. Iz spēlēm var sainterpretēt 38 gadus: 14 gadi – periods, līdz Alesa atkal kļuva par vienu personību; + 7 gadi – līdz Šerila kļuva par vienu personību; +17 - abu apvienoto meiteņu (Alesa un Šerila) vienota eksistence iekš Heather (SH3 protagoniste, Dieva dzemde)) un sāk realizēt savu atriebi – asinis un gaļa pa gaisu.
Atriebes laikā redzam, ka tumšā Alesa pa kāpnēm paceļas iz elles vārtiem un nāk padarīt savu pēdējo darbiņu – apvienoties ar Šēronu – līdz ar brīdi, kad tas tiek izdarīts, slaktiņš beidzas un nu mums ir 2in1 meitenīte, kura kopā ar māti (nav bioloģiskā, protams) dodas āra no baznīcas un pārmij dažus vārdus ar Alesas mammu:
Dālija: [pēc slaktiņa] Why didn't she take me with the others?
Roze: Because you're her mother. Mother is God in the eyes of a child.
Pēc īsās sarunas abas dāmas (2in1 meitenīte un viņas adoptētāja) dodas prom, iedarbina mašīnu un dodas mājup. “Mistiski” parādās ceļš pāri bezdibenim un visai drīz meitenes ir savās mājās, pie mīlošā vīra.
Bet, vai viss ir tā? Cilvēkam vajag vien nedaudz vērības, lai saprastu, ka šāds beigu atstāstījums ir pretrunīgs – meitenes ir miglā, bet Kristofers – joprojām parastajā, mūsu realitātē – bez miglas un tumsas.
Šādi filma pamet arī pēdējo interpretējamo smadzeņdarbu. Piedāvāju tā risinājumu:


Šķeltās personības apvienot ir grūti (nepieciešamas dažādas terapijas gadu ilgumā) un var dominēt “ļaunā identitāte”. Domājams, ka tā tas ir arī šajā gadījumā – tumšā Alessa nospiež Šēronas personību.
Kāpēc? Raksta sākumā minēju Dālijas citātu no filmas: “Only the dark one opens and closes the doors to Silent Hill”. Raksta vidū iztirzāju, ka tumšā Alesa kontrolē realitātes. Un zeme, kura parādījās zem mašīnas meitenēm izbraucot no Silent Hill, tiešā veidā ir šāda durvju virināšana.
Tāpat ir skaidrs, ka dāmas nav mirušas, ko apliecina īsais dialogs baznīcā ar Dāliju (trīs dāmas atrodas vienā realitātē, sarunājas – bet cauri realitātēm saziņa nav iespējama (filmas pirmajā pusē Kristofers tikai ar maņām juta Rozi, kad meklēja viņu pilsētā, bet nespēja komunicēt ar to; filmas beigās arī viņš tikai sajūt)).
Vēl viens atslēgbrīdis beigu saprašanai bija tumšās Alesas skatiens, pirms tā apvienojās ar Šēronu slaktiņa laikā. Šis pats skatiens atkārtojās arī tad, kad meitenīte pastaigājās pa miglas pildītajām mājām, lieki norādot, ka no abām personībām dominē tumšā, kurai šī miglas realitāte ir nepieciešama tās eksistencei (atliek vien šādi pieņemt) – tādējādi tā nelaiž abas dāmas atpakaļ realitātē bez miglas un briesmām (nosacīti, protams).
Tātad, neviens no ģimenes nav miris, tikai atrodas dažādās realitāšu plāksnēs, - vienā laikā, bet ne telpā.



-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------
Ģēnijs vārdā Keiichiro Toyama – izdomāt šādu sižetu (spēlēm, kuras interpretētas filmā), kur itin visam ir skaidrojums (kuru jāmāk atrast un salikt kopā), kur itin viss savstarpēji mijiedarbojas tik estētiskās un pārsteidzošās manierēs!
------------
Ģēnijs Akira Yamaoka – cilvēks, kurš pats neklausās šādu mūziku (Industrial un Dark Ambient), bet ir radījis absolūti lielisku šo žanru kokteili, ietverot tajā pamatīgu mentalitātes daļu, radot tādu mūziku, kura ir kā kulaks uz acs groteskajiem Silent Hill notikumiem!


Lai nedaudz par viņu parunā daži video:
Theme Of Laura dzīvajā:
http://www.youtube.com/watch?v=EJ38UUXj ... re=related

Intervija:
http://www.youtube.com/watch?v=uj8CR89k4Us

Ar SH nesaistīts viņa darbs:
http://www.youtube.com/watch?v=48ZQucEfCu0

------------
Ģēnijs Christophe Gans – kopā ar citiem talantiem kinematogrāfiski korekti atveidojis šo komplicēto Silent Hill universu un paguvis vēl korekti parotaļāties, interpretēt pa savam!



Vēl kāda filma: atradu neatkarīgu filmu veidotāju bariņu, kuri, ietekmējoties no Silent Hill 2 spēles, rada savu spēles stāsta interpretāciju vai atveidojumu kino formātā. Nevaru precizēt, jo vēl neesmu saprotamā valodā viņu veidojumu redzējis. Gaidu brīdi, kad tiks izdota Director's
Cut, kurā būs subtitri angļu valodā. Sīkāka info par projektu te: http://brokenotes.blogspot.com/search/label/video

Tāpat Silent Hill ir ietekmējusi vēl kaudzi radošu un humoristisku prātu, un daļu no šādiem veikumiem var aplūkot te: http://klab.lv/users/disfigurator/52465.html http://klab.lv/users/disfigurator/56616.html

Kā arī - Silent Hill ietekmē vienkāršus fanus, tā skaitā mani. Un nereti redzu sapņus par un ap Silent Hill, kurus mēdzu fiksēt te: http://klab.lv/users/tag/sapnis

Mūzika:
- Laika gaitā, bradājot pa interneta ārēm, sastapu kādu neatkarīgu mākslinieku apvienību, kura, ietekmējoties no Akira Yamaoka darbiem, radīja mūziku. Viņu veikumu var legāli lejuplādēt šeit: http://www.broken-notes.com/ Abu apvienību (mūziķi + amatieru filmas radītāji) nosaukums diez vai liecina, ka ir viens otra rip-offs, drīzāk tie ir vieni un tie paši mākslinieki;
- Tāpat ir daudz citu mākslinieku, kuri ar sintezatoriem replicē Akira Yamaoka darbus. Daži no tiem: http://liminalrecs.com/

- Metalmūzika: nedomāju, ka te ir daudz patiesas Metalmūzikas cienītāji, tamdēļ vien fiksēšu māksliniekus, kuri ietekmējušies no Silent Hill: Abominable Putridity (krievu mākslinieki, spēlē Brutal Death Metal); The Axis Of Perdition (mākslinieki no Anglijas, spēlē Black Metal apvienojumu ar Dark Ambient un Industrial); Reverence (Mākslinieki no Francijas, spēlē Black Metal apvienojumu ar Dark Ambient un Industrial); Stillhet (Norvēģi, spēlē Black Metal); Tears Of Mankind (krievi, spēlē atmiekšķētu Doom Metal).

Tāpat ir ietekmējušies arī dažādi mākslinieki un datorgrafiķi, kuru darbus iekš Google atrast var daudz.
Tad nu, pietiks ar šo analīzi, kura, droši vien, laika gaitā var tikt un tiks papildināta ar jaunatklājumiem (statistika uz šo brīdi: 61457 rakstu zīmes, 10227 vārdi 24 lpp garumā – viss veltīts Silent Hill ^^ ).
Last edited by Disfigurator on Feb 19th, '09, 18:06, edited 1 time in total.
----------------------------------------------------------------------
Image

Vis
 
Posts: 736
Joined: Jan 26th, '08, 18:50

Re: Par to, kas ietekmēja Silent Hill un ko ietekmēja tā [Pt. 2]

Postby Vis » Feb 19th, '09, 18:04

You are sick! (vislabākajā nozīmē :))

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Par to, kas ietekmēja Silent Hill un ko ietekmēja tā [Pt. 2]

Postby Disfigurator » Feb 19th, '09, 18:08

Awww :D :lol:
----------------------------------------------------------------------
Image


Return to Grafomānija

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest

cron