Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Spēļu apskati, features un tamlīdzīgi burtiņi dzimtajā valodā.
User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Feb 9th, '09, 15:54

http://klab.lv/~disfigurator/65450.html

Image

Silent Hill: Homecoming - jaunākais tā universa loceklis, kurš zināms ar saviem psiholoģiski spēcīgajiem stāstiem un to ģeniāli tumšo apdari, kura caur urbanās pamestības vizuāli audiālo prizmu spēja tumši paust cilvēka psihes neizdibināmi dziļās un komplicētās spirāles, aizas un korelācijas. Pastāv viens jautājums – vai jaunā daļa, ņemot vērā izstrādātāju maiņu (kas nozīmē Horror žanra apakštipa maiņu), ir gana bagāta, lai to varētu saukt par Silent Hill vārda nesēju? Vai sestā daļa šajā universā ir kas vairāk par atraugām cita tehniskā izpildījuma ietvaros?

Nav jābaidās teikt, ka arī uz Silent Hill attiecas maģiskā triloģijas dogma, kuru nav spējīgs mainīt pat The Order kults, proti, ļoti bieži ir novērojama loģiska notikumu un materiālu kopa, apstāklis, kurš liecina par to, ka pat izcili spēcīgas idejas ir spējīgas kvalitatīvi dzīvot vien tikai trīs ciklus, neriskējot iedzīvoties sevis atkārtošanā un atraugāšanā, piespiežot savu tēlu transformēt nebijušās un nereti neveiklās un ne līdz galam sakārtotās un dzīvotspējīgās manifestācijās. Līdzīgi ir arī šajā gadījumā - pirmā līdz trešā daļa bija tā jaukā, asiņainā un baisā spēle ar vēl baisākiem stāstiem, kuri tika apcerēti caur urbānās pamestības caurstrāvotu, simbolisku norises vietu un tēlu šķautnēm. Katrā daļā staroja idejas, detālisms, pārdomātība, izsmalcinātas idejas un cilvēka psihes pārsteidzošā daba.

Image
Ceturtajā daļā jau bija jūtama manāma nobīde no minētajiem kritērijiem gan satura, gan izpildījuma ziņā - tā bija daļa, kura jau skaidri rādīja SH idejas nu jau pasauso aku - visa dzīvības sula bija ielikta pirmajās trīs. Šī sula izrādījās gana spēcīga un vitāla esam, lai ietekmētu dažādu mākslinieku radošos garus - gan mūziķu (Metal un Dark Ambient, Industrial žanrā), gan režisoru, gan mākslinieku un rakstnieku - visapkārt pasaulē ir dažādas ģeniālā Akira Yamaoka darba apceres dažādu mūzikas žanru formā, Keiichirō Toyama un Masahiro Ito iedvesmoti fanfīki, Takayoshi Sato talanta pielūgsme dažādu amatieru filmu formātā... Vienā vārdā – Team Silent aiz sevis atstāja ne tikai unikālas un absolūti lieliskas spēles, bet arī ārpus tām ļoti labi dzīvotspējīgas idejas, kuras apsmadzeņoja un turpina apsmadzeņot dažādi mākslinieki Zemes virsū. Par spēcīgāko Team Silent pielūgsmes manifestāciju var minēt geimera un SH fana Cristophe Gans neatlaidīgos centienus daudzu gadu garumā lolojot, dzemdinot, saskaņojot un radot visnotaļ godpilno Silent Hill bezgalīgo stāstu interpretāciju tīkamā, estētiskā filmas formātā, kurā tika apvienoti daudzi SH pasaules elementi: gan drāma, gan spriedze, gan J-Horror, gan mistērija, paralēlās realitātes, detektīvs un piedzīvojumi, kopā ar pārējo filmas veidotāju lielisko kopdarbu radot neaizmirstamas stundas kinozālē un stundu dekādes mājās, baudot filmu DVD formātā. Līdzīgi kā Team Silent oriģināldarbs – filma radīja vielu pārdomām un oriģinālo darbu reinterpretācijām. Lai nu kā būtu ar to filmas patikšanu, šo kino gabalu savā ziņā var vērtēt kā sākotnējo (Team Silent) idejas avotu noslēdzošo ventili, kas, lai gan nebija Team Silent radījums, tomēr teju bezgalīgi tika skaņots ar Konami, tādējādi filma ieguva kaut necik oficiālas interpretācijas un atkārtošanas dabu.
Un domāju, ka ne jau nu nejauši japāņi pēc ceturtās spēles, kurā jūtams bija šis savādais tukšums, atteicās no sava lolojuma turpināšanas, nododot to amerikāņu rokās - šķiet, ka Team Silent lieliski saprata to, ka ja vairs nav ko teikt, tad labāk ir stāvēt klusu, nekā atraugāties - daļa no šīs komandas ir stabili prom no SH, radot tādu pērli kā Siren.
Tas liek domāt, ka Team Silent ir savu pateikusi un pametusi projektu, atstājot aiz sevis nenorietējušu zvaigzni, kura ir vēl dzīvotspējīga (lasīt: komerciāla). Un te nu mums, sākot ar Origins daļu, nāk amerikāņu lielā remake roka, paņem projektu un kanoniski nedzīvi, teju kā pēc receptes rada mums pēdējās divas daļas šajā pamestajā pilsētā.

Image
Silent Hill Homecoming (jeb 5) seko protagonista un karavīra Alex Shepherd, gaitām, kurš pēc kara atgriežas uz dzimto pilsētu Shepherd's Glen, lai atrastu to miglas un pamestības ieskautu. Stādīts priekšā šiem notikumiem, protagonists saprot, ka pazudis ir arī viņa jaunākais brālis – Alex sāk brāļa meklējumus, to laikā uzzinot visnotaļ daudz par savu pilsētu, The Order kultu, par Silent Hill pilsētu un par sevi, savu pagātni.
Pirmā spēles puse rādīja to, uz ko savu darbību bija akcentējis izstrādātājs Foundation 9 Entertainment un Double Helix Games – Silent Hill universs ir ieguvis jaunu elpu: uz Adventure un Horror elementu kauliem, pirmajās trīs un arī cetrutrtajā daļā audzētā gaļa nu ir kļuvusi par visnotaļ izteiktu Action/Adventure spēli, rādītu no izcili fleksibla trešās personas skatu punkta, kurš ir kā gardais kumoss detāli izstrādātās pasaules izpētei, radot prieku par ikkatru pikselīti, ēnu, atspīdumu, kustību un detaļu kā tādu.
Pirmās daļas lika akcentu uz tīri uz psiholoģiskas dabas šausmām un nepieciešamību izvairīties no konfrontācijām, bet jaunajā daļā tas ir mainīts – Alex, kā jau karavīrs, prot apieties ar šaujamieročiem un ir tīri veikls arī tuvcīņas, un šo ideju Silent Hill 6. daļa ir izspēlējusi teju līdz nevainojamai perfekcijai – kauties, sisties un kašķēties nu ir jautri – varam sasist antagonistu kājas, atņemot tiem mobilitāti, varam tos estētiski dekapitēt un citādi nonāvēt Fatality izpratnē, varam glīti šos pretiniekus atšaut trešās personas šūtera izpratnē, pat varam nodoties galvu medībām – eksistē šūteru žanriem raksturīgie headshot, kas šeit iemanto resursu taupīšanas šķautni, kas, savukārt, ir tuva Survival Horror žanra taupīgajai dabai.
Bet, paliek jautājums – vai zem šāda ietvara joprojām slēpjas Silent Hill būtība? Vai tā ir pietiekami izsmalcināta, avangarda un dziļa? Vai arī esam sasnieguši to salto punktu, kur dolāra zīme uzvar mākslu, radot kārtējo šūteri bez iekšām?

Image
Uz visiem šiem jautājumiem var atbildēt ar daļēju „jā” – ir mums tēlu psiholoģija un to radītie maldi, skatu punkti uz notikumiem, realitātēm, bet tai pietrūkst iepriekšējās daļās raksturīgā dziļuma; ir mums kritiskie elementi no iepriekšējām daļām – tie, kuri raksturo Silent Hill; ir mums padaudz drāmas un notikumu, bet šķiet, ka nav viens no vitālajiem elementiem: baiss pārsteigums, kas negaidīts un pēc būtības šausminošs, krīpīgs – kas tāds, kas ir raksturīgs J-Horror žanram. Nav šajā daļā mums nekas tāds, kas bija pirmajā daļā (kaķis iekš garderobēm, stalkerītis skolā), nav nekas tāds, kas bija otrajā daļā (Akira Yamaoka - Garbled.mp3; sirreāla vēstule; psiholoģiskas izcelsmes tēli; Trick Or Treat; […]), trešajā (Leonarda rīcība; diskusijas bibliotēkā; eleganta realitāšu maiņa un to spoguļefekti; […]) un ceturtajā (skati caur actiņu; ratiņkrēsli slimnīcas palātā; cietuma peripetijas; seja slimnīcas palātā; […]) – nav nekā tāda, kas nobiedētu ar savu negaidītumu un kontekstu vien.
Tā vietā – Āzijas Horror ietekmēts amerikāņu lineārais Horror, kurš ir iemācījies glīti spiest uz atmosfēru, psiholoģiju, stāstu un Silent Hill elementu apdari. Skumji, bet Akira Yamaoka vairs nav skaņas departamenta priekša un tas ir sajūtams dažādās ārpus konteksta esošās skaņās un to nedzīvīgumā (suņa rejas un vēja gaudas iekš Silent Hill – pilsētas, kuras realitātes diktē The Order kults, nodalot to no mums pierastās realitātes - WTF??? Kā arī mūzika netika pienācīgi akcentēta un nereti tā bija sajūtama kā ārpus konteksta esoša). No šī cilvēka, kurš vienīgais vēl bija palicis pie Silent Hill projekta no Team Silent, ir ņemta vairs tikai mūzika un, iespējams, dažas idejas. Bet kā vienmēr – Akira viennozīmīgi ir tas, kurš rada neatkārtojamu industriālās pamestības salti estētisko atmosfēru. Un kas, pie velna, ir izdarīts ar nightmare un Otherworld? Tajā tagad ir gaismas avoti - un vai tad izgaismotas telpas rada sirreālā Otherworld sajūtu? Ne vella ne!

Image
Tātad, Silent Hill ir pilnīgi amerikanizēta. Rezultāts? Spēles laikā es sajutos kā spēlējam mierīgākas dabas The Suffering, nevis Silent Hill, kas nozīmē to, ka kaut kas nebija kārtībā ar rotaļām ap Silent Hill elementiem. Aiz jaunās, tehniski spožās, noslīpētās un estētiski daiļās Silent Hill sejas slēpjas visnotaļ gara un mikla atkārtošanās un atgremošana ar visnotaļ labu devumu novitāšu.
Un kā gan lai es nenoturu šo jauno daļu par atgremotu masu, ja nekaunīgā kārtā šī ņem un atspoguļo elementus no vienas no Team Silent iedvesmas avotiem - amerikāņu Jacob's Ladder filmas - tik nekaunīgā kārtā, ka to pat gribas saukt par rip-offu, kurš ir it kā attaisnojams savas atgriešanās pie pirmavota un nostalģiskās būtības dēļ?! Un kā gan lai es neturpinu šo spēli šādi vērtēt, ja redzu, ka amerikāņu izstrādātājs savā radījumā ir ievietojis šādas pat dabas "references" pat ne no iedvesmas avotiem, bet no iedvesmas avotu stimulētiem tēliem, kuri bija atrodami iepriekšējās daļās - līdzīgi kā Origins daļā, šeit atrodam ārpus konteksta esošas seksīgās māsiņas, piramīdgalvu, Closer, Pendulum un sunīšus. Un ja ar to nav gana, šī jaunā spēle "aizņemas" elementus no citām amerikāņu Horror tipa filmām - Hostel, piemēram. Tāpat spēles gaitā novērojam šī akūtā ideju trūkuma iemiesojumu arī The Suffering elementu "aizņemšanās" formā, kura sevišķi spilgti izpaužas cietumā...
Tāpat ideju trūkums laužas cauri arī tajā apstāklī, ka pārāk daudz ir ņemts no filmas, kas savā būtībā bija Team Silent ģenialitātes interpretācija. Rezultāts – kinematogrāfiskās interpretācijas interpretēšana videospēles formātā, bez saistošas jaunrades, kas noved pie smirdīgās atraugas būtības, kura pamanās arī ietvert izklaidējošo būtību, sniedzot ieskatu notikumos, kuri varētu būt atspoguļoti otrajā filmā.

Image
Visas šīs atgremošanas rezultātā itin bieži pie sevis nācās domāt - "Ja nav ko teikt, tad stāvi klusu, nevis atraugājies." Bet nu, kā zināms - amerikāņi nespēj stāvēt klusu tad, ja kaut kas nes naudiņu un šī nespēja visbiežāk iegūst atraugu formu, kura var novest pie tā kritiskākā punkta - uzticamo fanu nesarunāta boikota, vadoties pēc kvalitātes.
Jā, līdzīgi kā Origins daļa, šī ir daļēji vērtējama kā atrauga. Bet, kā zināms, tās var būt dažādas - gan skaisti melodiskas, gan episkas, gan interesantas vai vienkārši smirdīgas un kautrīgas, bez iedvesmas un garlaicīgas. Un Silent Hill 5 jeb Homecoming (kas tiem amerikāņiem ir ar apakšnosaukumu piekabināšanu???) atrauga, lai gan atrodas šiem kritērijiem pilnībā pa vidu, iemiesojot ikkatru no tiem, tomēr ir tīri patīkama, izklaidējoša un vietām pat ļoti patīkama dažādu nianšu, novitāšu, dizaina un ievietoto ideju, svaigo asiņu dēļ, neskatoties uz apšaubāmo saturu, ne-sh-īgo game-play būtību (akcents uz Action, Shooter, pavisam maz uz Adventure, pētniecību un Puzzle), neskatoties pat uz norādēm īpaši stulbiem amerikāņiem, kuras atrodamas episki ilgajos ielādes ekrānos, neskatoties arī uz elementārām norādēm īpaši atsaldētajiem, atrodamām spēles laikā (novitāte – mērķu došana, atbildēšana uz potenciāliem problēmjautājumiem), neskatoties arī uz pliekano baismes faktoru, interpretācijas interpretēšanu, atgremošanu un smadzeņu mežģīšanas trūkumu.

Lai nu kā, Silent Hill Homecoming var vērtēt arī kā pastāvīgu lielumu un, ja nu ir sagadījies tā, ka esam PC geimeri, kuri neesam sevišķi pazīstami ar iepriekšējām Silent Hill daļām, tad šī daļa varētu būt labs sākums, lai labotos, tieši savas žanriskās čaulas dēļ, kura ir pieskaņota šūterīgajām mainstream vajadzībām, aiz sevis slēpjot pavisam mazītiņu daļu no psiholoģiskās un dziļās Silent Hill burvības. Kas zina, varbūt nezinātājos šī daļa spētu radīt pietiekamu gravitāciju pirmavota virzienā, jo spēle ļoti labi parāda Silent Hill vizuālo estētiku, aptuveno problēmjautājumu klāstu, pasaules elementus un spēles psiholoģisko dabu.

Image
Bet es vienkārši nespēju jūsmot par to, kas tik nekaunīgi atgremo, lai arī cik estētiski to darītu. Novitātes un ideju trūkuma aizvietošana ar atraugām nav attaisnojama. Aptuvenais game-play laiks: 16h
Tā rezultātā un PC versijas tehnisko kukaiņu dēļ (problēmas ar key mapping pēc ielādes pēc izmešanas no spēles, neattaisnojami, neoptimizēti ielādes laiki, kuri mēdz kropļot arī filmiņas) dodu šai konkrētajai PC spēlei šādu vērtējumu:

ImageImageImageImageImageImage/10
----------------------------------------------------------------------
Image

User avatar
agressor
 
Posts: 3114
Joined: Dec 16th, '07, 18:06
Location: rix

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby agressor » Feb 9th, '09, 16:26

Pirkšu tiklīdz būs uz X360 pa saprāta cenām :)
P.S. Paldies par review, vari turpināt tādā garā
sincerely yours
agressor
www.syndicate.lv

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Feb 9th, '09, 16:32

----------------------------------------------------------------------
Image

User avatar
vertigo
 
Posts: 120
Joined: Dec 23rd, '08, 22:18
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby vertigo » Feb 9th, '09, 16:40

Nu apskats jau labs viss sīki un smalki aprakstīts, tikai es ar savu "vienkāršo" domāšanu brīžam nevaru īsti saprast domu no tā visa teksta ;)
Image

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Feb 9th, '09, 16:51

Kas tur ko nesaprast - uzteikta tiek tehniskā puse, apspriestas tiek novitātes, bet noniecināta tiek spēles ripoffējošā daba un ideju trūkums, stāsta pliekanība.
----------------------------------------------------------------------
Image

User avatar
vertigo
 
Posts: 120
Joined: Dec 23rd, '08, 22:18
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby vertigo » Feb 9th, '09, 16:53

Disfigurator wrote:Kas tur ko nesaprast - uzteikta tiek tehniskā puse, apspriestas tiek novitātes, bet noniecināta tiek spēles ripoffējošā daba un ideju trūkums, stāsta pliekanība.


no coment ...
Image

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Feb 9th, '09, 18:32

----------------------------------------------------------------------
Image

User avatar
agressor
 
Posts: 3114
Joined: Dec 16th, '07, 18:06
Location: rix

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby agressor » Jul 28th, '09, 22:35

Tātad! Man ir, kas sakāms:
0) Prior Scriptum. Esmu izspēlēis spēli jau trīs reizes (nejauši to nopirku pa 25 paundiem), līdz šim, tas sevī ietver trīs dažādus endingus (5 kopā), kā arī hard mode, kas kļūs vienkārša kopš SH faniem zināmā UFO endinga sasniegšanas. Attiecīgi, pirmo reizi spēlējot iedziļinājos visos sīkumos, dialogos, glitčos, bagos un lietās, kur normālam spēlētājām būtu jāiedziļinās. Bez tā, uzskatu sevi (līdz PS2 ēras beigām) par uzticīgu survival horror žanram un lietu zinātāju. Fakts, ka sagremoju SH, SH2, SH3 ar baudu un nespēju izturēt Fatal Frame creepiness (taču nopirku visas daļas aiz respekta), lai liecina par to, ka zinu lietas koku šajā diskusijā. Galu galā, viss, ko saku tomēr ir mani
Image

1) Man ir ļoti grūti piekrist tam, ka tehniskais spēles izpildījums ir pārāks par ideoloģisko. Es, protams, redzu atšķirību starp Ringu, Ringu 2, Ringu 0: Bâsudei un viņu antagonistiem The Ring, The Ring Two, taču ir muļķīgi cīkstēties par to, ka Amerikāņu atraugdarināšanas mašinērija ir domāta tikai tam, lai no tevis izslauktu naudu. Galu galā spēlē ir kaut kas tāds (īpaši Prison nobegumā un tālākā turpinājumā), kas Tev liek uz sevi, kā GALVENĀ RAKSTURA vadītāju, paskatīties savādāk. Es, teiksim, to piedzīvoju geimā pirmo reizi, kad, WTF,
[Reveal] Spoiler: esmu gatavs spoilerim par SH:H! Rādi!
es neesmu labākais varonis - cīnītājs šajā geimā.
Tas jau vienkārši dod tādu feelingu, ka geims ir jāiziet vēlreiz un vēlreiz, kamēr beidzās endingi.

2) FPS (3rd PS) ar 16 lodēm (pārspīlēju) kā arguments ir nevietā. Nekādas pārmērīgas gaļas, izņemot custscēnās, es nenovēroju. Katscēnas, savukārt, ir/bija breathtaking, jo storyline ar neredzētu spēku līmējās kopā, kas pastiprina argumentu 1). Tas tev nav nekāds Condemned: Criminal Origins, kas, neapšaubāmi, ir lielisks!

3) Neredzu iemeslu sūdzēties par šīs un Origins daļas amerikānismu, ja, manuprāt, vājākā daļa ir bijusi SH3 (ar to biebi galvenā rakstura lomā).

4) Kā jau saprotams, ideoloģiskais strīds neatrisināsies nekad, galvenais, tev pašam, geimeri, saprast, vai šis ir otrais labākais geims (scēnā) šogad uzreiz aiz Resident Evil 5!
sincerely yours
agressor
www.syndicate.lv

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Jul 29th, '09, 02:14

0) Prieks par Tevi, būs varbūt tīkami turpmāk te uzturēties.

1) Es atkal neredzu spēlei kaut vai mazumiņu no tā dziļuma, ar kādu šī sērija sevi darīja zināmu ar 4 Team Silent radītajām daļām. Tas bija iekš spēlēm vēl nebijis šausmu un dziļdomības, simbolisma pēriens! Jaunajā spēlē uz katra stūra ir iepriekšējās daļas atrauga (un es runāju par skaidri redzamiem kopētiem tēliem). Ja uztveram spēli kā FPS+Horror, tad jā - spēle ir ar ĻOTI dziļu stāstu. Taču, tā kā tā ir SH universa sastāvdaļa, tā nebūt nav dziļa, turklāt elements - dzīties pakaļ mazajam puisītim, lai visu uzzinātu, nav diez ko SHīgs motīvs - iekš SH nekad īsti neko nevarēja zināt: līdzīgi kā sirreālisma kino idejas - izdomā un izkrāso pats, mēs tikai parādīsim lietas, kuras Tevi pārņems un nobiedēs līdz baltām pelītēm. Bet jaunajā daļā nav arī daudz sirreālisma elementu, nav arī daudz Horror elementu (tas gan subjektīvi) bet, ja ir, tie ir vāji. Spēle vienkārši man šķita bez iedvesmas, bet ar akcentu uz tehnisko spožumu, jo tas gan spīdēja visur!

2) Man patīk gaļa un tās mazesība - vai es to pārmetu? Neatminos gan. Tieši ir ļoti spēcīgi, ja rādītāji nāk apvienot gaļu ar psiholoģiju. Tad no abiem Horror apakšžanriem sanāk gards pēriens. Un, kā jau minēju, stāsts man šķita pliekans - pārlieku daudz to muļķīgo elementu, ar ko slimo Amerikas šausmu kino ar savu vēlmi atgremot (bez šaubām, komerciālie apsvērumi nav vienīgie, taču būtu naivi domāt, ka rimeiko tikai tamdēļ, lai parādītu plašākai auditorijai - vieglāk taču būtu uztaisīt reklāmas kampaņu oriģinālam, nekā atgremot to).

3) Tīri subjektīvi. Origins daļa ir lieka kaut vai tāpēc, ka jau trešā izskaidroja kas, kur un kāpēc. Un 3. daļā ir visspēcīgākā Otherworld realitāte un daudz lielisku Horror elementu. Unikalitāte pēc unikalitātes tur bija, lai gan stāsts bija pavājš - taču ar savu skaidrojošo un izklaidējošo vērtību.

4) Nevaru atbildēt, jo esmu bez mūsdienu spēļu agregātiem, diemžēl, taču pieļauju, ka tā tas varētu būt - ja vien Alan Wake un Heavy Rain, kā arī pirmās SH daļas rimeiks vai kāda cita uz stāstu bāzēta spēle, kura šogad iznāk, bet kuru no galvas neatceros - neizpogās SH5 pliku.
----------------------------------------------------------------------
Image

User avatar
Disfigurator
 
Posts: 506
Joined: Feb 9th, '09, 15:00
Location: Rīga

Re: Silent Hill Homecoming (PC, XBOX, PS3; 2009)

Postby Disfigurator » Aug 17th, '09, 13:19

Ja nu kāds vēlas šīs spēles OST: http://klab.lv/users/disfigurator/89392.html
----------------------------------------------------------------------
Image


Return to Grafomānija

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 1 guest

cron