www.revolution.lv || Xbox360, Playstation3, WiiU

Wii dabuj krutās spēles? Kur? Lielākā daļa kautcik spēlējamo spēļu nāk no pašiem Nintendo, bet trešo partiju labie gabali knapi tiek(bieži pat netiek) pie miljona pārdotu kopiju, kas, kā dzirdēju, ir kastīšu skaits, kas jāpārdod, lai vispār spēles taisīšana atmaksātos. Manas domas- naudu no visa tā Wii pasākuma iegrābj tikai Nintendo ar visiem saviem Mario Cart un citiem..nu ne mēsliem, bet par ūbergeimiem tos nenosauksi. Nē, protams, ir forši pavicināties ar to pulti, bet man jau trešajā dienā tas tā kā tomēr pieriebās. Gribās arī spēles ar nopietnāku sižetu and stuff like that, nevis tikai nenormāli inovatīvu vadību. <_<

Wii spēlēs lielākoties nav īpaši inovatīva vadība. Vicini pulti uz augšu uz leju vai ar Wiimote tēmē televīzora ekrānā. Manurpāt, Wii ir smagi nenovērtēta konsole, kurai ir pozitīvas īpašības, galvenokārt kontrolieris, kuras neviens tā īsti vēl nemāk vai negrib izmantot. Lielākā daļa trešās partijas spēļu ne tikai nesavāc tās daudzās kopijas, bet ir vienkārši sūdi. Wii ir kaste, kurai ir jāpieiet nedaudz savādāk, par nelaimi, tai tiek pieets kā kases aparātam.

1. Vicināties ar pulti nav ergonomiski;
2. Wiimote nav ergonomiska;
3. 1+2 = nē ērtībām un pamatīgs NĒ šausmu spēlēm;
4. Neērta spēlēšanās nozīmē ātru apnikumu un savdabīgu spēļu bibliotēku, kuru Wii arī veido - svētdienas īsspēles retārdiem, kuriem patīk 5 min pavicināties ar iedomu draudziņu.

Īsāk sakot - arī uz šo brīdi Wii gandrīz nav nevienas spēles ar dziļu, nopietnu un labi izstrādātu sižetu un pārdomātu game-play.

Un tās kontroles - tur nav, ko novērtēt, jo vicināties ir anāli jeb skat augstāk minētos punktus.

Ikdienas un spēļu kolekciju veido pamatā šausmu un piedzīvojumu spēles - manuprāt, dziļākie žanri jau pēc pašas būtības vien.
Spēlēs meklēju saturu, nevis mehānismus ar kādiem saturu ekstraktēt. Bet Wii - tur ir akcents uz mehānismiem aiz kuriem nav satura. Protams, šie mehānismi spēj būt jautri un saistoši. Bet ne uz ilgu laiku.

test passed

Ir naivi domāt, ka Nintendo šeit ir vienīgie ļaunie, kas izskalo ģimenēm smadzenes, liekot pievērsties stulbām spēlēm ar princesēm, santehniķiem un pērtiķiem. Tas ir izklaides industrijas pamatlikums - paņem konkurentu priekšā, pirms viņš to ir izdarījis ar tevi. Nintendo tas vienkārši padodas efektīvāk.
Par vadību runājot, parasti ergonomisks šķiet tas, kas ir jau pierasts, ilgu laiku darīts. Piemēram, ja 10 gadus esi spēlējis bungas ar nepareizu satvērienu, tad pie pareizā ir grūti pierast, taču, kad to apgūst, var spēlēt ātrāk, ar mazāku piepūli un līdzenāk. Aptuveni tas pats, manuprāt, ir ar Wii un gandrīz identiskajiem konkurentiem. Es vēl joprojām neesmu neesmu nopircis ne 360, ne PS3, jo, manuprāt, vienīgā atšķirība no vecās paaudzes ir labāki dzelži, gandrīz katrai šīs paaudzes spēlei var atrast ko līdzīgu uz PS2. Wii ir vienīgais, kas piedāvā ko interesantāku.
Uzskats, ka visi, kas spēlē Nintendo bērnišķīgās spēles, ir pamuļķi un jefiņi, ir tikpat pareizs, kā apgalvojums, ka visi 360 spēlētāji ir tādi kā Xbox Kid (nezinu linku uz attēlu). Proti, tas ir tikai stereotips. Nintendo spēlēs ir kas tāds, kā bieži nav konkurentos. Prieks spēlēt, jautrība, kvalitāte - tas, ko viņi cītīgi propagandē. Iemesls, kāpēc esmu palicis viņiem uzticīgs.
Protams, mums katram ir savs viedoklis.

Atšķirīgais ir tajā, ko sauc par labu spēli. Es Wii spēles vienkārši nespēju saukt par labām.

Nedēļu atpakaļ izskrēju cauri (~1500) un par potenciāli labām atzinu tikai dažas, kuras varbūt gribētu paspēlēt:
- Fatal Frame: Mask of the Lunar Eclipse;
- MadWorld;
- Dead Space Extraction;
- Resident Evil;
- Resident Evil 4: Wii Edition;
- Resident Evil: The Darkside Chronicles;
- Resident Evil: The Umbrella Chronicles;
- Resident Evil Zero;
- Terminator Salvation (otrā gada pusē tikšot izdota)

Pamatā tās ir seklas šaujam/sitamspēles (izņemot Fatal Frame un solīto SH: Shattered Memories, kas būs arī uz PS2 un PSP), bet tomēr - kaut kas pieaugušāks. T.i., spēles saturu vērtēju pēc satura (stāsts, sižets, spēles darbs ar skaņu un kameru, kinematogrāfiskām detaļām, u.c. satura lietas), nevis mehānismiem, bet Tu, šķiet, akcentē mehānismus, kuri ir Fun.
Ja maldos, drīksti minēt Wii spēles, kuras uzskati par labām un tāpat drīksti minēt argumentāciju šāda sava viedokļa aizstāvībai.
Notice: "Fun" vadība nav arguments - tā ir diagnoze.

kamēr nepamēģināsi, tikmēr tas viss būs "ņečital no osuždaju"

anyway, katram ir tiesības uz savu viedokli, gaumi utt, tik ilgi, kamēr to neuzspiež citiem un nesaucos "savādākos" par rītardiem

Kurš gan ies un pirks konsoli, pirks un mēģinās spēles, kuras jau pa gabalu nepatīk, pat riebj??? Beigu galā - kam tad domāti treileri, pirmsskati un informācija? Ja man patiktu kaut dažas Wii spēles, tad arī būtu cita lieta. Spēles optimālajā gadījumā izvēlas, vadoties pēc mārketinga info, treileriem, apskatiem un citas info par spēli. Ja šāda info par produktu nav saistoša, tad nav un vis. Līdz ar to, šādi pamēģināšanas aicinājumi ir vairāk kā vienkārši kaitinoši tukša skaņa, kas akcentē retārdismu - plīsti kaut vai pušu, bet fakts.

Nostāšos Disfigurator pusē - kāda jēga izmēģināt kaut kādu konsoli un spēles, ja produkts jau idejiski vien atbaida?

Novitātes ideja nav slikta, bet to nedrīkst balstīt tikai uz citādākiem vadības mehānismiem. Un Wii gadījumā saturiski ir tās pašas klasiskās Nintendo spēles, tikai nedaudz labākā tehniskajā izpildījumā.
Bet kādu platformu par labu vai par sliktu padara spēļu bibliotēka. Un nav jābūt ģēnijam lai redzētu, ka Wii spēles ir visādas, bet ne nopietnas un dziļas. Līdz ar to - konsole nav dzīvotspējīga tāda indivīda acīs, kam šīs seklās rozā spēles nepatīk. Un ja nepatīk spēles uz konsoli nav i nemaz ko domāt attiecināt patiku un "pamēģini". Elementāra loģika.

omg, ieejiet mIRCā un uztaisiet chat-room!!! geez...

ta kāda tur diskusija, viens par māti, otrs par meitu. punkts.

Vismaz vienam ir saprātīga argumentācija sava viedokļa aizstāvēšanai, hehe

Lūdzu, pastāsti, kāda spēle ir dziļa spēle? Manuprāt, tu pārāk lielu uzsvaru liec uz pasniegto sižetu un atmosfēru (kā horror fans) nevis uz pašu galveno - gameplay. Šeit varētu padomāt, kāda velna pēc, piemēram, paslēpes ir fun as hell, kaut arī tām nav sižeta atskaitot, ja tu zaudēsi Andris domās, ka neesi pietiekami kruts. Par pašu Wii runājot, jā, šī konsole izceļās starp pārējām ar savu kontrolieri, taču, ja tas netiek pareizi izmantots tad nav jēgas no tāda. Uz doto brīdi uz Wii ir neskaitāmas mini-spēļu kolekcijas, kuras aktīvi izmanto Wiimote. Vai tās ir pilntiesīgas spēles? Tur ir, ko diskutēt. Taču pārējās relīzes parasti sevī iekļauj vairāk vai mazāk fapošanu ar Wiimote. Wii spēļu kolekcija tiek izvarota ar visiem naudas kāšanas sūdiem un šausmīgiem portiem no 360 un PS3. To līdzi sev nes milzīga popularitāte. Pats gan neesmu spēlējis nevienu Wii spēli. Diemžēl, vados pēc internetā pieejamās informācijas un paša spriedumiem.

Es varētu izvirzīt šādus kritērijus dziļai spēlei (protams, visiem nav jātiek piepildītiem, bet vairumam gan):
- stāsta multidimensionalitāte straigh-forward A-Z stāsta vietā, t.i., stāsts ar A-B-C-H-U-S-L, u.tml. punktiem, kur viens ar otru dažādi mijiedarbojas, nevis vienvirziena stāsts no A-Z;
- game-play - jābūt pārdomātam un ergonomiskam - tādam, kurš nav pretrunīgs savā būtībā un kurš nodrošina maksimāli ilgu laika pavadīšanu tīri iz mehāniskā noguruma viedokļa;
- atmosfēra - protams, ka svarīga lieta. Videospēles beigu galā ir kas krietni vairāk par mehānisku pogu spaidīšanu/draudziņa tirināšanu - ja nepiekrītam - ņemam un izraujam vadības pulti un spaidam pogas uz velna paraušanu. Atmosfēra ir būtiska spēles esence, kura var nodrošināt vismaz +1 punktu galējā vērtējuma došanai;
- vizuālā un audiālā estētika, mūzika - ļoti būtisks aspekts, jo spēlēs ne tikai spaidām pogas, bet arī tās skatām un klausām. Sevišķi būtisku lomu atmosfēra un dizains, skaņa spēlē šausmu un adventure spēlēs, un ne velti tās saucu par dziļākajām;
- daudzšķautņainība: izcili ir tad, kad spēle sevī apvieno vairākus žanrus (gan stāstā, gan game-play jomā) un game-play elementus. Antipiemērs - viendabīgie FPS, kur ir tikai viens parametrs: if seen - do what: shoot. Viss.
- interpretējamība: ja visu spēles saturu pasniedz uz paplātes (FPS un vēl vairāku žanru spēles ar šo mēdz grēkot), tad visnotaļ ir tā, ka spēle ir izbaudīta jau ar pirmo iziešanu un tiek aizmirsta. Bet, ja paliek atvērtu jautājumu, - spēlētājs atgriezīsies, meklēs atbildes un baudīs vēl un vēl;
- replay-value: vecā, labā mantiņa, kuru nodrošina minētā interpretējamība; vairākas beigas, kur katrā no beigām stāsts tiek pagriezts citādākā gaismā; atmosfēra un stāsts; dizains un estētiskās vērtības; skaņa un mūzika;
- nelinearitāte un brīva pasaule;
- kinematogrāfiskās (nav īsti korekts termins, bet cits nenāk prātā, ko ttiecināt uz spēlēm) detaļas, kuras tīri vizuāli un audiāli var stāstīt un stāsta stāstu, vadoties pēc kameras leņķa un kadrējuma;
- gan jau vēl kaut ko piemirsu.


Bet Wii spēles es redzu kā 90. gadu NES vai SNES spēles ar labāku grafiku un izstaipītu lightgun funkcionalitāti. Atminamies tak bērnību, vai ne? Kuras spēles vairāk spēlējām? Tādas kā Duck Hunt, Wild Gunman, Hogan's Alley, Clay Shoot, u.tml., vai tomēr tās adventurīgās - tādas kā Journey To Silius, Mario, Chip And Dale, Duck Tales, Aladdin, Batman, Battletoads, Contra, Darkwing Duck, Jungle Book, Ninja Gaiden, Prince Of Persia, Snake Rattle'n Roll, Teenage Mutant Ninja Turtles, u.tml.? Manuprāt, vairums atbildēs ar otro variantu un tas labi izsaka arī kopējo Wii konceptu - spēlītes ar izstaipītu un modernizētu lightgun funkcionalitāti, kuras uzspēlēt uz 5 min atpūtai un tad ķerties pie nopietnās mantas. T.i., konsole, kura spiež uz game-play "fun" faktoru, atstājot saturu konkurentiem.

Agri, pārcel, lūdzu, šo (kas neattiecas uz Madworld) uz jaunu topiku

Šeit turpinās diskusija, kas aizsākta pie

Aww, neviens ar mani nestrīdas vairs :/

jāstrādā tač' arī kādam ir

Forši, tavs viedoklis un prasības un tā
Bet katrs spēlē to kas patīk un tas viņam sagādā baudu, kaut vai tavās acīs spēle ir bezjēdzīga laika tērēšana.
Īsti pat neredzu par ko te jādiskutē.

Wīi ir populārs, acīmredzams panākums, cilvēki spēlē bowlingu un fano, very nais


Bet ja grib diskutēt diskutēšans pēc, tātad tev diskutēšana rada baudu

Fxp, saki savu vārdu Wii aizstāvībai!

Nu lai jau tie jaunie plēšas, es tikmēr labāk paspēlēšu to pašu Madworld un HOTD: Overkill.