Sākumā šo daļu ir grūti nosaukt par Survival Horror žanram piederīgu, ieviesto izmaiņu dēļ. Bet, ja paskatamies dziļāk, tad šī žanra elementi joprojām ir te. Ir naidnieku skaitlisks pārsvars, to pārdabiskums un to bioloģiskais pārākums pār cilvēku, ir samērā ierobežots resursu (medicīniskie līdzekļi, munīcija) klāsts, ir vieglas un ne tik vieglas mīklas (tipiskā Capcom gaumē), un ir Horror Capcom gaumē - visam cauri, pa virsu, apakšā un iekšā. Vienīgi vizuālais skats un game-play ir mainīts šajā daļā – nav vairs klasiskā 3. personas statiskā skatu punkta.
Vizuāli ir ļoti izdevusies šī daļa. Bet, par gameplay runājot, RE sērija kļūst ātrāka teju ar katru savu spēli, kļūst vēl vairāk uz žigla Action orientēta. Es teiktu, ka šādas pārmaiņas iekš senās un mīlētās RE pasaules ir uz labu. Sasodīti uz labu, jo ir izdevies tik lieliski. Darbi un rezultāti runā paši par sevi.
Izgāju RE4 otru reizi, bet tiku paņemts arī šoreiz pilnā mērā iekš spēles un tiku pie pāris pārsteigumiem, aizmirsto vai nepamanīto sīkumu dēļ.
Resident Evil sērija sevišķi neizceļas ar stāstiem. Resident Evil dvēsele, savā dziļākajā būtībā, no citām Survival Horror žanra spēlēm izceļas ar akcentiem uz Action un Survival, neaizmirstot arī Puzzle un daļu stratēģijas elementu. Nezinu, kā jums, bet man patīk šāda Horror formula.
Sākot ar Resident Evil pirmajā daļā esošo formulas tīrradni, gan sekojošajās daļās spodrināto formulu, gan arī citās Capcom Survival Horror spēlēs esošo Capcom Survival Horror formulu: Dino Crisis, Clock Tower, Haunting Ground. Visās šajās spēlēs ir daļa kopējas atmosfēras.
Tā, piemēram, iekš RE4 visai veikli varēja saskatīt līdzības, ietekmes no Dino Crisis un iepriekšējām RE spēlēm, pārējām minētajām ne RE sērijas spēlēm un filmas - lāzeru koridors, piemēram, tika izmantots arī filmā. Patīkami, nudien.
Mūzika RE spēļu sērijā nekad nav bijis par šedevru saucams lielums. Jā, tā ir laba, rada šo lielisko atmosfēru, kopā ar formulu. Bet ārpus spēles nekad to īsti neesmu klausījies. Nav dzīvotspējīga ārpus spēles, manuprāt. Izņemot dažas kompozīcijas, no kurām visspilgtāk vairums atminas un ciena Save istabu relaksējošos un atmosfēriskos skaņdarbus.
Patiesībā ir tā, ka ceturtā daļas būtība ir tik ļoti "mainīta", ka izraisa vēlmi iziet atkal pašu pirmo sērijas spēli, gūstot teju to pašu atmosfēru, tikai bez lielā Action/Shooter žanru piejaukuma. Tas vien norāda, ka ar ceturtās daļas sirdi nekas nav izdarīts slikti, vērtējot no RE sērijas skatu punkta. RE4 ir tas pats vecais, labais RE, tikai tikusi pie jauna, ātrāka un varbūt arī skaistāka ķermeņa, tā teikt. Bet "iekšās" ir tā pati vecā, labā, mīļā un tiešām lieliskā RE dvēsele.
Par bailēm arī iekš šīs spēles nav ko runāt. Visā sērijā ir uz pirkstiem skaitāmi brīži, kad kļūst bail. Bet nu, gameplay vērtība, interesantie Sci-Fi stāstiņi, balss aktieru darbs, spēļu vizuālā estētika... Viss šis kopā rada šo patīkamo RE atmosfēru, kura nav baisa, bet ir visai viegli asiņaina un idejiski tīkama. Gluži kā lielisks B šausmu kino, kurš itin bieži ar savām kvalitātēm "ieliek" filmām ar milzīgajiem budžetiem.
Gribu vēl šo atmosfēru. Gribu īstus zombijus (iekš RE4 NAV nemirušo), gribu RE1. Director's Cut sen esmu nopircis. Šķiet, ka būs laiks to iziet, tādējādi izbaudot pirmo RE otru reizi, citā gaismā. Ņam.
