nevar jau noliegt, ka spēlēm pieķeršanās līmenis ir ļoti augsts.
kurš gan no mums nav naktīm spēlējis, kad nākamā dienā jāiet uz darbu, vai sapņojis par geimu pēc ilgām "darba" sesijām. Un ja vēl paņem kaut kādus tīņus (kā Daniks un kas mums te vēl
), kuru psihe vēl nav nostabilizējusies normālā līmenī un burtiski iedod ieroci rokā - tad jau var gaidīt arī bēdīgus rezultātus.
Nez ko tas puika darītu, ja seifā atrastos nevis pistole, bet piemēram virve, nazis, vai vērtspapīri?!